Vakar biju uz Skuteļa Solus Rex otro prezentācijas koncertu. Pirms gada, aprīlī, biju uz anša «Akustisko angāru». Abi tik dažādi, bet abi tik vareni. Katrs pa savam.

Vasarā otro gadu pēc kārtas aizšaus uz Straumefestu. Pagājušogad tas bija eksperiments. Izkāpšana no komforta zonas un tā. Izkāpu. Iepatikās.

Nevarētu teikt, ka esmu trakoti reperīgs tipiņš. Savu mūzikas gaumi vai tās trūkumu biežāk turu cieši sev klāt, nekā afišēju. Un katrā no šiem koncertiem mani var atpazīt diezgan vienkārši. Visi cilā rokas gaisā un lēkā augšā lejā, bet kaut kur maliņā atrodos es un uzsūcu to, kas notiek.

Man ir interesanti. Nekad nebūtu domājis.