Vēlēšanas no mājām
Jūs neticēsiet, bet internetā cilvēkiem nav taisnība. Bet mieru, tikai mieru! Es nāku talkā.
Igauņi balso attālināti, Latvija arī grib, bet Latvija nevar. Es arī kādreiz uzskatīju, ka nevar. Tagad uzskatu, ka var.
Algoritmi un tehnoloģijas atļauj nodrošināt pašus galvenos aspektus:
- Ieskaita tikai vienu balsi.
- Tava balss nav sasaistāma ar tevi pēc anonimizācijas.
- Tu pats vari pierādīt, ka tu esi nobalsojis un piereģistrēts ir tieši tā, kā balsoji.
- Tu vari pārliecināties, ka tava balss nav mainīta.
Kriptogrāfiskā bāze pastāv jau kopš deviņdesmitajiem gadiem — zero knowledge proof. Šeit ir lielisks papīrs. Tie ir tie paši pamati, uz kuriem tiek būvēta arī vecuma apliecināšana, nepasakot vecumu, un līdzīgas lietas.
Apgalvojums, ka Igaunija balso 20 gadus arī nav tiesa. Igauņi balso 21 gadu :D Labi, joks. 20 gadus un 9 mēnešus.
Ja nopietni, tad pirmos astoņus gadus balsošana notika ar šifrētu balsi, kas ievietota parakstītā elektroniskā aploksnē, nevis ar kaut kādiem tur fancy algoritmiem. QR kodi un aplikācija parādījās 2013. gadā, jo divus gadus iepriekš kāds igauņu students nodemonstrēja, ka balsi var uz datora paslepus nomainīt, pirms tā tiek parakstīta.
Tikai pirms deviņiem gadiem notika igauņu elektroniskās balsošanas sistēmas IVXV pilnīga pārstrāde, lai ieviestu plašāku sistēmas auditējamību. Un ziniet kāpēc? Tāpēc, ka parādījās publisks spiediens — šāda balsošanas metode ir meh un nav droša. Skaļākais bija diezgan skandalozs pētījums, bet parādījās arī OSCE/ODIHR rekomendācijas un pašu autoru — Cybernetica — pētījumi. Nav arī tā, ka pārrakstīja un viss ir lieliski. Aizvien turpina parādīties ziņojumi un atzinumi, ka igauņu balsošanas sistēma nav pārbaudāma no sākuma līdz beigām. Diezgan labs kopsavilkums par kritiku ir atrodams Vikipēdijā.
Vēl pastāv mīts, ka IVXV ir klasificējama kā atvērts kods (to var palasīt teitan). Nē, nav. Tā ir auditējama, tā tiek publicēta, bet tās izstrāde nenotiek publiski.
Balsošana ir vienkārša — iepriekšējā balsošanā balso cik gribi. Pēdējā balss skaitās. Ja pārdomā pēc tam, ej un nobalso fiziski. Elektroniskā balss anulējas.
Satversmes šajā ziņā mums ir līdzīgas. Abas divas apgalvo, ka balsošana notiek aizklāti. Kur tad ir tā atšķirība?
Igaunijas Augstākās tiesas lēmumi (viens un divi) noteica, ka par balsošanas vidi ir atbildīgs arī balsotājs, kā arī to, ka drīkst pārbalsot fiziski. Fiziskā balss pārtrumpo elektronisko. Aicinu piefiksēt to, ka netika mainīta konstitūcija. Tika apstiprināta interpretācija. OK, nedaudz vienkāršoju, bet tur bija Riigikogu, likuma izmaiņas, apstrīdēšana un beigu galā Augstākās tiesas atzinums/nolēmums.
Satversmes doktrīna (atšķirīga lieta no interpretācijas) ir tā, ka par aizklāto balsošanu atbildīga ir valsts. Viss. Ja Satversmes tiesa lemj to interpretēt citādi, durtiņas atverās. Ā, nē, vēl vajag pašu sistēmu, jā.
Tātad, algoritmi un tehnoloģijas mums ir. Kas mums nav, tā ir elektroniskajā balsošanā izmantoto iekārtu un starpnieku drošība. Problēma ir ar mūsu spējām garantēt, ka balss kuru tu norādi, galā arī ierakstās tieši tā. Tur ir tādas lietas kā integritāte servera pusē (E2E-V), kompromitētas iekārtas risks un balsu pirkšanas risks.
Vēl ir procedurāla nianse. Ja kādā iecirknī kaut kas nav labi, tad tas ietekmē tikai tā iecirkņa balsis. Ja problēmas skar balsošanas sistēmu, tad visas attālinātās balsis ir anulējamas, kas savukārt nozīmē, ka arī rezultāti ir anulējami.
Un pašās beigās es gribēju nedaudz ranta. Kamēr Latvijai nav plāna un vīzijas, mēs esam nolemti skatīties ar siekaliņu apkārt un teikt — a šito gribam, un šito arī, un balsot, un skaistu e-veselību, un vispār dodiet mums lielisku latvija.lv, nē labāk pirmo tomēr attālināto pieteikšanos histēriķu atbalstam.
Valstij ir jānodefinē, kur un kas tā grib būt IT jomā.
Igaunija? Manis pēc. Efektīva un droša? Labi. Kaut kas pavisam cits? Takš, lūdzu. Pasakiet, kas mēs gribam būt, un tad uz to arī ejam. Pašlaik valsts nevēlās iet uz kaut kādu mērķi. Darām pa vecam un ceram uz jaunu rezultātu. Visi risinājumi, tai skaitā labi domātie, ir punktveida un nelabo sistēmiskas problēmas.
Svarīgi ir iet uz šādiem ilgtermiņa mērķiem stabili — bez vēlēšanu ciklu fluktuācijām, šleseriem, hermaņiem un tvitera balamutēm. Līdīs ārā tarakāni, presē pēkšņi uzradīsies visādi mēsli, patreizējie labuma guvēji sasparosies oponēt, tiesvedības un visi citi prieki.
10. jūlijā, plkst. 08:49
Pārdomas:
No IT skatupunkta: Ja pat algoritmi pastāv, rakstā ir minēti valīdi daudzi citi iemesli - jāuzticas visām(!) iekārtām ķēdītē, kas ietver gala lietotāja ierīci/tīklu. Kurš var garantēt, piemēram, ka kāds draudzīgs "tulkošanas" spraudnis pārlūkā nepārtulkos vienu partijas nosaukumu UI par citu? Šāda sistēma tomēr ir pārāk daudz "visas olas vienā groziņā". Ja iepriekšējā reizē nenostrādāja kā nākas tik (salīdzinoši) primitīva lieta kā balsu saskaitīšana, tad tiekam galā ar sākumskolas mājas darbiem. Daudz svarīgāk ir attīstīt un uzturēt labi tās valsts sistēmas, kas vajag katru dienu, nevis, apmēram, reizi divos gados.
No ne-IT: Vēlēšanām jābūt uzticamām, ja cilvēki tām neticētu, tad būtu dalīgā dimbā. Un te nu pat "tantei Bauskā" ir skaidrs, kas ir papīrs un kas pildspalva un, ka šito kaudzi var ņemt un pārskaitīt. Veikt koordinētu uzbrukumu simtiem iecirkņos ar papīra lapiņām visā valstī ir nesalīdzināmi grūtāk un pamanāmāk, nekā IT sistēmai, kur viss ir pa uzticamības ķēdīti.
Manuprāt, ja cilvēks politiskajiem procesiem neseko līdzi tik daudz, ka nevar aiziet līdz vēlēšanu iecirknim, tad varbūt labāk, ka viņš arī nebalso. Nedomāju, ka atļaujot balsot no mājām masveidā mēs uzlabotu kvalitāti vēlēšanu iznākumam. Iecirknī vismaz pieskata, ka tev neskatās pār plecu par ko patiesībā balso un tu ierodies +/- skaidrā prātā. Būtu daļa, kas nobalsotu tāpat vien - intereses par procesu pēc, bez izpratnes par ko.
Un tad jautājums - vai riski atsver ieguvumus? Izmaksas sistēmai būtu lielas, ieviešana, testēšana smagnēja, uzticamība apšaubīta tik un tā (pat ja viss notiktu labi, baumas utt.), sarežģītība paaugstināta. Un viss šis risks kā vārdā? Neesmu dzirdējis - dikti gribēju balsot, bet nevarēju tikt ne balss nodošanas dienās iepriekš, ne vēlēšanu dienā. Labāk attīstām ikdienas sistēmas, kas noder visiem katru dienu un atstājam vēlēšanas kā ko vairāk nekā manabalss.lv petīciju par suņu laukuma ierīkošanu.
10. jūlijā, plkst. 08:52
Par nepieciešamību. Manuprāt, šādas sistēmas ieviešana varētu būt iedzīvotāju līdzdalības uzlabošanas nolūkā. Līdzīgi kā Šveicē, kur tautas nobalsošanai tiek nodotas dažādas iniciatīvas apmēram četreiz gadā.
10. jūlijā, plkst. 11:11
Kā man patīk segregācija autora mutē. Tāds slēptais naids.
10. jūlijā, plkst. 11:14
Es līdz galam nesapratu komentāru.
16. jūlijā, plkst. 12:33
Komentārs gan jau domāts, ka Tu uz lietām skaties ar technokrāta acīm, kuru fascinē techniski daiļi risinājumi, kurus ieviešot pilnīgi tiek ignorēta sociālā realitāte LV. Tie šādi cilvēki banku vadībā atstāja vecīšus bez piekļuves bankām laukos. Pēc tam gan nācās tīt atpakaļ... Online risinājumi ir ērti tiem, kas prot ar tiem rīkoties, bet vienlaicīgi tikai palielina digitālo plaisu. Jauniešiem būs ērti. Vecie ar visām savām kaitēm būs spiesti vilkties uz iecirkni. Jo nesaprot un nemāk. Mana mamma (72.g) māk glābt cilvēkus ar defibrilācijas aparātu, bet viņai arī ir 5 gmail konti un 7 FB konti, jo vienkārši neatšķir "ielogoties" no "reģistrēties", regulāri zvana man, jo atkal ir izlogojusies no pārlūka, un jūtūbe vair nerāda ierastos kanālus... LV ir faking Varšava ar dilstošu ciparu, balsis var saskaitīt manuāli in no time. Tās izmaksas tiešām atsvertu to nepieciešamību ik pa pāris gadiem? Mums vajag, jo, redz, igauņien jau sen ir? Un kāpēc salīdzināt mūs ar Šveici, kāpēc neprestatīt nabagmāju ar kādu vēl fiziski un mentāli uz kubikmetru bagātāku, teiksim, nu, Norvēģiju, piemēram?
16. jūlijā, plkst. 12:36
Es piekrītu par digitālo plaisu, bet tādas rodas visu laiku. Vieni dzīvo tagad, citi nespēj paspēt līdzi. Tas ir normāli, bet nevar kalpot par iemeslu kaut ko nedarīt. Tieši to pašu plaisu var redzēt arī AI rīku lietotāju un nelietotāju (vai mazlietotāju) lokā.
Kas attiecas ar nabagmāju, tad diskusijai/komentēšanai šeit likšu punktu.
11. jūlijā, plkst. 00:30
Es par šito arī esmu daudz domājis. Liekas tik vilinoši. Varētu taisīt aktīvu tautas iesaisti daudzos politiskos lēmumos. Balsot būtu tik ērti. Utt.
Bet nevaru pārliecinoši izdomāt kā cīnīties ar vīrusu, kurš klusiņām inficē cilvēku datorus un aktivizējas tikai vēlēšanu dienā (attiecīgi, neviens to pirms tam nepamana).
Kā arī kā cīnīties ar vienu korumpētu ierēdni, kurš pa klusiņo pievienojis iedzīvotāju reģistrā 10'000 neīstus balsotājus? Ja to dara tā lēnām, daudzu gadu gaitā, viegli nepamanīt. Vai arī varbūt sisadmins, kurš spēj savas pēdas dzēst. Savu balsi Tu vari pārbaudīt un viss būs košer, bet neviens nepamanīs, ka tur ir arī 10'000 feikas balsis par labu vienam kandidātam...
26. jūlijā, plkst. 12:22
Nu es šitam neticētu, davaj sāksim ar to, ka balsot varētu ar drošu eparakstu, (Smart ID whatever metodi) un obligāta prasība būtu dokumenta noskanēšana ar telefona NFC, Biometrija, sejas ierakstīšana vai tml triks....nu diezvai tas ierēdnis arī pasūtīs izgatavot 10k ID/Pases utt, deep fake video...utopija. Par sisadminiem, kas tiek pie datu bāzēm, vai tīkliniekiem, kas tiek pie ruteriem...tur jau sen tas ir izdomāts, ko izmanto bankās u.c. nozarēs. Tu nevari vienkārši ieiet bankas sistēmas DB un noupdeitot tabulu ar sava konta atlikumu (tas tā vienkāršoti runājot) 😉...Es kopumā piekrītu Kasparam 100%
27. jūlijā, plkst. 19:49
Es nesaku, ka nevar, bet man baigi patiktos izdomāt, kā varētu. :)
Tur ir vairākas prasības, kas liek man palikt domājot. Pirmkārt jau balsošanai jābūt ANONĪMAI. Šis ir super svarīgi. Nedrīkst būs iespējamam no gala datu seta izvilkt ārā, kurš par ko balsoja. Attiecīgi, pats naivākais variants - digitāli e-parakstīti balsošanas dokumenti - nav derīgs, jo tur varēs savilkt kopā, kurš par ko ir balsojis. Tāpat ar biometrijas piefiksēšanu.
Tad vēl gribētos arī "plausible deniability". Ja kāds pēc balsošanas atnāk pie Tevis, pieliek pistoli pie deniņiem, un pasaka - "pierādi man tagad, ka nobalsoji par Pareizo Partiju", tad Tev būtu jābūt iespējai paraustīt plecus un teikt - "es to fiziski nevaru, un Tu to zini". Vai arī jābūt iespējai pierādīt jebkuru balsojumu, kuru vajag. Fiziskajās vēlēšanās to var izdarīt pie izejas paņemot trūkstošo lapiņu no galdiņa.
Bet tajā pašā laikā vajadzētu varēt pārliecināties, ka Tava balss tiešām ir tikusi pieskaitīta pareizi. Ka uz Tava kompja nav bijis vīruss, kas Tev neredzot to balsi ir modificējis (uz ekrāna viss izskatījās pareizi, bet uz serveri reāli aizgāja modificēta balss).
Un vispēdīgi kaut kā arī būt pārliecinātam, ka visi nobalsojušie konti katrs piederēja reālam dzīvam cilvēkam, nevis tie ir feiki. Tāpat arī jātiek vaļā no iespējamības nobalsot ar to reālo cilvēku kontiem, kas vēlēšanās nepiedalījās.
Un par visu augstāk minēto ir jāvar pārliecināties novērotājiem no malas (ideāli - jebkuram iedzīvotājam).
27. jūlijā, plkst. 19:56
"Tu nevari vienkārši ieiet bankas sistēmas DB un noupdeitot tabulu ar sava konta atlikumu" - esmu 100% pārliecināts, ka paši augstākie vadošie sisadmin to var. Viņiem vienkārši maksā pietiekoši daudz, un viņi ir pietiekoši lojāli, lai viņiem to nevajadzētu. Jo tās pēc tam būs klapatas - to eventuāli atradīs; tad viņus izsludinās kriminālvajāšanā; kontus bloķēs; utt.
Bet vēlēšanas ir lielākas nekā jebkura banka. Šeit ir runa par visu valdību, varu. Ja korumpēts sisadmins varēs panākt savas partijas ievēlēšanu, un palikt nepieķerts līdz jaunās valdības pilnvaru sākumam, tad viņš būs uzvarējis, un par klapatām vairs nebūs jāuztraucas.
Vēlēšanu sistēmai ir jāiztur maksimālās paranojas scenāriji.
15. jūlijā, plkst. 12:02
Man ir jautājums studijā - vai šis igauņu students aiz restēm nenonāca, zinot, cik "izcila" ir mūsu pašu IT joma, par caurumiem runājot? Tas vispār ir dīvaini, ja tiek atņemta "vārda brīvība" šajā jomā...
18. jūlijā, plkst. 22:16
Palasījos ar interesi. Manas piecas kapeikas, ko piefleksēt ir šis: valstij naudas šādām vaļībām nav. Jau tagad jādomā par nodokļu celšanu, kas būs super duper nepopulārs lēmums. Līdz ar to runas par elektronisko balsošanu ir tukšs numurs.