30 dienu rakstīšanas izaicinājums

Endijs ir sapulcinājis triecienniekus, kas tagad 30 dienas no vietas ar maksimālu intensitāti rakstīs kaut ko savā blogā. Forši. Un slikti :)

Forši tāpēc, ka tas tuvākās 30 dienas ar pavairos saturu latviešu blogosfērā. Lai gan viņi ir daži un apņēmība ies mazumā, tas aizvien ir forši.

Forši tāpēc, ka tas, iespējams, sniegs argumentāciju vēl kādam sākt. Tāpēc, ka izrādās, ka uzrakstīt un nospiest pogu "publicēt" nav grūti. Tāpēc, ka tas palīdz sakārtot domas.

Slikti tāpēc, ka tas neko nemainīs. Plus - 30 dienas. Ko pēc tam? Dzīves ritms jau no tā nemainās. Attieksme pret rakstīto vārdu arī. Tāda kā neliela akcija, kuras ilgtermiņa ieguldījums blogosfēras kopējā popularizēšanā un veselībā nav diez ko milzīgs. Agrāk vai vēlāk viss nonāks atpakaļ patreizējās sliedēs.

Slikti tāpēc, ka man dikti gribās saturu tāpēc, ka tas ir labs saturs. Ne tādēļ, ka to uzliek par pienākumu rakstīt kaut kāda apņemšanās.

Personīgi es cenšos ik pa laikam atrast motivāciju kaut ko biežāk uzrakstīt. Dažkārt sanāk, bet biežāk ne. Pat tad, ja uzrakstu, ne vienmēr nopublicēju. Piemēram tagad nedaudz lauzu tradīciju. Uzrakstīju sūdu. Un nopublicēju.