Pieticīgās vēlmes...
Šis ieraksts 21 gada laikā ir kļuvis par laika upuri sekojošo iemeslu dēļ:
- Viena vai vairākas saites vairs neeksisstē, bet man ir izdevies atrast arhīva kopiju. Pie tām ir 💾 (diskete)
- Viena vai vairākas saites vairs neeksistē vai nedarbojas kā nākas un kopiju atrast nav izdevies. Pie tām ir 💀 (galvaskauss)
Šis blogs ir sens, un nekas nav mūžīgs. Saites mēdz pazust, mani uzskati mēdz mainīties, flešs mēdz nomirt. Cenšos atzīmēt un pielabot, bet ierakstu ir tik daudz...
Svētdien pēc 4 gadu ilgas cīņas ar leikēmiju mirušā 15 gadus vecā zēna Džoša Mortena vecāki nožēlo, ka nav spējuši izpildīt dēla pēdējo vēlēšanos.
[...]
Pirms diviem mēnešiem pusaudzis saviem vecākiem paziņoja, ka viņam ir kāds sapnis, kuru viņš gribētu piepildīt pirms savas nāves: viņš vēlējās, lai [...] Kamerona Diasa sniegtu viņam orālā seksa aktu.
[...]
“Džošs savās vēlmēs vienmēr ir bijis pieticīgs. Viņš nekad nežēlojās par savu slimību un neizteica neizpildāmas prasības. [...]” sacīja zēna tēvs.
[...]
Get down with the sickness...💀
Update: Atkal vārds vārdā pārtulkots no angļu valodas.
leeds
2003. gada 18. martā, plkst. 16:50
Zheel zeena, bet radaas iespaids, ka visa gjimene ir jukusi.
jb4
2003. gada 18. martā, plkst. 17:02
Dažreiz leikēmija atrod īstos.
rxc
2003. gada 18. martā, plkst. 17:22
no ko tur njirgt par puiku, nu normaala veelme vinjam tachu :D
agressor
2003. gada 19. martā, plkst. 09:22
tieshi tvnetaa nav taa noticis. bija taa ka man journaalaa atstaaja linku uz krievisko txt. es pateicu zitai un vinja ielika kaa zinju (kas protams bija lasiitaakaa). taa ka [update] tev ir sliips
laacz
2003. gada 19. martā, plkst. 09:53
agressor, būtību tas nemaina -- tulkojums ir 1:1 :)
rxc
2003. gada 19. martā, plkst. 10:47
no citas puses luukojoties, cik dazhaados vaidos var pastaastiit vienu un to pashu notikumu? :)
agressor
2003. gada 19. martā, plkst. 10:53
nu laacz maina vismaz to ka nav 1:1 no krievu valodas. p.s. te ir linki pareizaa seciibaa un laikos http://journal.bad.lv/talkread.bml?journal=agressor&itemid=34709
Noangel
2004. gada 8. janvārī, plkst. 16:04
Ko tad varu pateikt! Nekad mani nav piemeklējusi tāda nelaime in par to varu būt pateicīga, nevaru spriest objektīvi, jo mums taču nav nemazākās nojausmas kā šis puisis jutās. Paši ir saskarsme ar tādiem cilvēkiem, kam savs liktens jau ir zināms- dažšs molaiž rokas, bet turpretī cits mēģina izbaudīt katru lietu ko vēlējies. \Istenībā savas robežas un padarīto mēs saprotam tikai pēdējā mirklī, kad jau vairs nav laika!