laa, atbildi gan tam džekam: http://www.apollo.lv/portal/discussions/index.php?cat=964128&id=978644&last=1

es arī gribu to zināt :))

Sakarā ar to, ka apollo portālā man pievienot šo komentāru neizdevās (errors: "Parsed query execute failed"), tad ierakstu to teitan.

Kā standarts šis jaunievedums (patiesībā, nekas izcili jauns tas nav) nenomirs, jo jau tiek plaši izmantots.

No sākuma vienosimies par to, ka faktiski jebkuram saitam galvenais ir lasītāji - to sasniedzamība. Jo vairāk mani lasa, jo labāk man ir.

Līdz ar ko, šī ir ļoti vienkārša metode kā šo mērķi sasniegt - lietotājam, kurš pēc dabas vienmēr ir slinks, maģiskā frāze - 'nekur nav jāiet' nostrādā.

Komercializācijas dēļ neviens standarts nav nomiris. Vismaz man nekas tāds atmiņā neparādās. Jā, reklāmu ievietot iekš RSS (rakstiem) ir vienkārši. Bet tas nav vienīgais veids, kā risināt apmeklētības un peļņas problēmu.

RSS'ā var publicēt arī tikai raksta daļu (t.s. ievadu, leedu). Ja lasītāju tas interesēs, viņš dosies uz attiecīgo saitu šo ziņu izlasīt.

Šeit galvenais tomēr ir un paliek - lasītājam visu gribās uz paplātes. Un šis ir teju vai ideāls veids, kā to panākt.

Standartu dažādība? Paldies dievam šajā jomā šī dažādība neeksistē. Uz doto brīdi ir viens standarts (vēsturiski ir izveidotas vairākas tā versijas, bet tās ir savstarpēji savietojamas). Tā kā RSS ir bāzēts uz XML, tad tehnoloģiski, izveidojot jaunu (savu) XML neimspeisu (tagu kopu) un pievienojot tā aprakstu linka veidā savam RSS dokumentam, mēs varam papildināt (bagātināt) šī RSS feeda funkcionalitāti. Šādi jau ir radīti vairāki moduļi. Piemērs ir content (http://web.resource.org/rss/1.0/modules/content/), ar kura palīdzību var publicēt nemodificētu raksta saturu.

Pie kam, ar WAP vilkt analoģijas tiešām nevar. Tehnoloģija, kuras ideja bija vienkārša -- Internets mobilajā telefonā tika faktiski izveidota neba nu tam, lai lietotājs varētu browsēt webu caur telefonu. Drīzāk tas bija pirmais solis ceļā uz lietotāja pieradināšanu pie Interneta viņa paša telefonā.

Kā arī -- WAP ir bāze daudziem komerciāliem risinājumiem (polifonisko melodiju lejupielāde, java aplikāciju ielāde, etc).

Līdz ar ko, es uzskatu, ka WAP tikai piedāvāts tāpēc, lai lietotāji sāktu pierast pie Interneta telefonā.

Es ceru, ka uzrakstīju ne pārāk murgaini :)

Okei, pierunaaji! Padomaasim par to! :)

thnx par atbildi.

Un ko saka apmekleejumu statistikas skaitiitaaji, ja tajos vispār ir iespējas "uzķert", ka apmeklētājs browsee caur šo RSS. Ja ir, tad cik % to dara šodien, cik vakar (tendences). Interesē no viedokļa vai visus lv. zonas info saitus uzskatīt par lameriem, ja viņi nepiedāvā šādu lasīšanas iespēju... :) Līdzīgi kā ar atbalstu citiem browseriem. Reti kurš atbalsta netskeipus, operas u tml

Nu, ja mana statistika nemelo, tad manu rss feedu ik dienas pieprasa ~500 reizes. Par cilveku (datoru) skaitu spriest nevaru (esmu aizmirsis pieskaitit rss pie statistikas:)

Varu pateikt, ka shis skaitlis ir kaapis. Procentuali nepateikshu gan par cik.

Lameri gluzhi vinji nav. Ta galu gala ir relativi jauna tehnologija, kurai lidz shim netika pieversta ipasha uzmaniba. Domaju, ka laiks to labot.

Sen jau vajadzeeja shito uzrakstiit ;) A, laacz Tu droshvien akal kaut ko mainiiji sava rss fiidaa (tehniski)? man demons raada gljukus kvadratjikus  latvieshu burtu vietaa hm...

Jaa. RSS reaali rulee, ka av jaapmeklee katru dienu Laacz. lv :)) Var paskatities Demonaa. Zhel vienigi, ka nav vel Komentu parlukoshana pie rakstiem pielikta. Bet tas laikam jau atkariigs no autora, ne laacz?

drosi vien virusini arii atnaks pashi pie tevis :))))))

Laacz: a RSS tavējais neiet: http://laacz.lv/blog/rss/ -> An invalid character was found in text content. Error processing resource 'http://laacz.lv/blog/rss/'. Line 16, Position 129

Burti "atgāja" pēc feeda resubmitoshanas ,bet kas shitas http://feeds.archive.org/validator/check?url=http%3A%2F%2Flaacz.lv%2Fblog%2Frss%2F ?

Vot nezinu, K|NG ://

Nu man ar free daemon viss straadaa normaali, vakar bija bazars par latvijas lapaam, kuraas ir RSS: http://tikai.info/article.php?rid=210#komentari

Interesants risinaajums sanaak, ja RSS ieliek pashos saita pamatos: no DB izkashaatie dati tiek atdoti text/xml formaataa (peec RSS specifikaacijas), a peec tam tos noproceseejot ar XSL dabuujam gatavo HTML-u... Joka peec var arii uzlikt, ka saits darbojas nevis uz sava bet, piemeeram, Laacz feeda...