Kūla
Dārgā valdība.
Ja jau cīņa ar kūlas dedzinātājiem ir tik bezjēdzīga un prasa tik milzīgus līdzekļus, tad izstrādājiet vadošus metodiskus norādījumus kūlas pareizas dedzināšanas jautājumā. Piedāvājiet ar tiem iepazīties par pliku velti. Vai arī izveidojiet dienestu, kurš kūlu profesionāli nodedzinās jebkuram interesentam.
<g>
Dafate
2005. gada 2. aprīlī, plkst. 22:13
Un ko tad par to teiks vides aktīvisti? Neies krastā tāds gājiens.
CaptSolo
2005. gada 2. aprīlī, plkst. 22:18
Varētu sākt TV rādīt kā izskatās kūlas dedzināšanā sadeguši un apdeguši cilvēki un dzīvnieki.
Tas būtu ļoti atvēsinoši. Ja vien visi kūlas dedzinātāji skatās TV. Ja ne, tad to pašu izvērst vides reklāmās, presē, u.t.t.
Kirils
2005. gada 2. aprīlī, plkst. 22:55
shodien kuulu dedzinaaja pat Jurmaalaa. jomajo.
mmx
2005. gada 3. aprīlī, plkst. 10:22
OO ssodien ideaals laix lai biku paccoolotu a :]
efix
2005. gada 3. aprīlī, plkst. 11:00
Nekas, driiz buus Kuulas Dedzinaashanas festivaals.. ;)))
n3on
2005. gada 3. aprīlī, plkst. 12:32
dedzini zaali un ieguusti biodegvielu :D http://science.slashdot.org/article.pl?sid=05/04/03/0258236&from=rss
Dunduks
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 12:19
sen senos laikos, kad liidumus liida, viss tur tika nodedzinaats, un nekas, viss auga, zaljoju, un radiibinjas visaadas turpat uzradaas, imo, probleema ir bezsmadzenju purninji, nevis kuulas dedzinaashana kaa taada, just my 0.02$
Siilis
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 12:37
Ja par kūlas dedzināšanu spriež tie, kas sēž Rīgā (nekā personīga), tad mīļie kungi - nu nerunājiet par lietām, par kurām nesaprotiet, īsi un skaidri. Ja nepieciešams - varam ielaisties arī garākās diskusijās.
Pecis
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 12:40
Dunduks: diemžēl pieņēmums, ka nodedzināti līdumi = pareizi, ir maldīgs. Nevajag visu, ko darīja mūsu senči, kā apriori pareizi un labi - un ka likumi ir "fui un kaka". Tas ir tāpat ar tiem braukšanas ātrumiem - NU nav un NEBŪS Latvijā kur skriet ar 110 km/h, tāpēc ka ir ceļa segums, bremzēšanas ceļs un iepūt ļipā. Gribi lidot - pērc helīti.
Ir jaizglīto, KĀPĒC tas ir nepareizi - tāda formā, ka iet pie cilvēkiem, skaidro, raksta lielus rakstus presē - Latvijas Avīzē, NRA - ar pamatotiem argumentiem. Arī radio varētu noderēt. Un šajā jautājumā smadzeņu skalošanu es atbalstu - jo diemžēl dedzinātaji ir paveci cilvēki, kas citas metodes vienkārši "neķer".
Siilis
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 13:00
Pecis: daļa dedzinātāju tiešām ir paveci, nu kas no tā. Es pazīstu dažu labu "paveco", kurš nodarbojas ar šo dedzināšanu, un zini - cilvēks ļoti labi stādās priekšā visu to, ko tu ar reklāmu vai kā savādāk gribi viņam iebāzt paurī, viņš to jau zin ! Tikai diemžēl ir apstākļi, kas spiež viņam tā darboties, un domāju, ka tā ir arī ar lielāko daļu kūlas dedzinātāju laukos. Ir arī protams idioti, par tiem domāju esam vienisprātis.
Anete
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 13:36
Vienalga, veci vai jauni, bet cilvēki nez kāpēc ir iedomājušies, ka kūlu dedzināt - tas ir labi. Nu NAV tas labi. Kūlu nodedzināt būtu pieļaujams tikai vienu reizi - kad grib atjaunot pļavu, proti, sākt tās kopšanu pareizi, pļaujot noteiktā laikā 1-2 reizes gadā. Pļava, kurā tiek dedzināta kūla vai arī atstāta nesadegusi, no dabiskas kļūst par kultivētu, jo saņem par daudz mēslojuma, līdz ar to samazinās augu sugu daudzveidība. Nerunājot nemaz par to, ka dedzinot iet bojā kukaiņi, augsnes fauna un citas dzīvās būtnes. Par to, kāpēc dedzina (ja neskaita idiņus, kuriem šķiet interesanti iemest sērkociņu zālē un tad paskatīties, kas notiek) - protams, nevar veci cilvēki savus laukus appļaut u.tml., bet tas neattaisno bezatbildīgu kūlas dedzināšanu, apdraudot gan sevi, gan citus, gan arī izraisot augšminētās nepatīkamās sekas. Laukus no aizaugšanas tas pie tam nepasargā, jo krūmi dedzināšanu pārcieš labāk kā zāle. Tā ka var arī atstāt to zāli, kāda ir, ja jau tāpat netaisās vasarā pļaut (pļaujot gan kūlas paliekas traucē); ja pļauj, tad nekādas kūlas vispār nav.
gg
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 14:08
silis: pastāsti, lūdzu, par tiem apstākļiem, kuri "kas spiež viņam tā darboties"?
Anete
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 14:42
Droši vien bija domāts tas, ko es minēju - ka nevar nopļaut visas platības (veci, slimi, bez tehnikas un arīdzam naudas).
es
2005. gada 4. aprīlī, plkst. 21:52
Pecis, tu laikam nemāki braukt ar mašīnu.
Siilis
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 08:16
Piekrītu Anetei, protams, ka nav tas labi, bet tad jau zini, cik piemērus mēs varam atrast zem šīs izkārtnes "Tas nav labi" !? Par uzskaitītajiem ļaunumiem - jā, ir viss tas tā, bet reāli laukos dzīvojot gribas tomēr sakopt tos laukus, a ar līdzekļiem laukos ... Patika man pagājušo gadu kā to skaidroja kāds GNP darbinieks, kad bija runa par sodu palielināšanu. Viņš teica, ka ja laukos uzliks sodu 2 Ls, tas būs nu sods, ja 3-5 Ls, tad par to jau runās visā tuvākā apkaimē, bet ja 10, 100, 200 Ls, tad dedzinātājam būs galīgi pie vienas vietas - viņš šādus sodus nomaksāt nevar ! To lūk, daži nav ņēmuši vērā. Tagad par pašu dedzināšanas procesu - Laacz'a ierosinājums profesionālām dedzināšanas komandām nav nemaz tik smieklīgs, jo pazīstu cilvēkus, kuri katru gadu dedzina, bet dara to maksimāli piesardzīgi - ievēro vēja virzienu, piedalās vairāk kā 1 cilvēks, ūdens pietiekamā vairumā. Protams var teikt, ka risks vienalga pastāv, bet te jau mēs atgriežamies sarakstā "Tas nav labi".
ulzha
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 13:03
Ir smieklīgs.
Nezinu, vai pa radio blefoja vai nē, bet par dedzināšanas faktu kā tādu atņem eiroatbalstus, vienalga, cik \m/aksi\m/āli piesardzīgi. Lūk, to es/tantuks varētu saprast.
Anete
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 13:21
Delfu komentos gan aprādīja, ka ir ēnas puses arī atbalstu noņemšanai, proti, kaimiņu Fedja, pēc kandžas iedams, iemet degošu špicku kūlā, i zemniekam - eiroatbalsts nost. Un nedod Die's, ka vēl speciāli ieriebt grib un aizdedzina.
Siilis
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 14:22
Es dzirdēju, ka atbalstu atņem tikai par 10%, bet ar to ieriebšanu tiešām ir ziepēs - iedomājamies kā jūtas zemes īpašnieks, kuram ir ap n-desmit hektāriem un kurš pats nedzīvo pie zemes gabala...
Creator
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 16:14
sorr laacz me te testeejaz biku :)
Peeteriz
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 17:07
Nu par ljaunpraatiigu svesha iipashuma aizdedzinaashanu jau tagad to Fedju var likt cietumaa bez probleemaam. Bet naudassodus vajag kopaa ar sabiedriskajiem darbiem - nevari tos 50 Ls samaksaat - nu nemaksaa, bet pashvaldiibaa vienmeer atradiisies vieta, kur pielikt pastraadaat kautko sakopt.
Ha!
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 17:08
Jaa, un ja buusi normaali nopljaavis, tad pavasarii neviens gribeedams taa nevarees ieriebt, jo kuulas ta nebuus!
japets
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 18:49
Ha!, Tu maz apzinies, cik līdzekļus prasa tāda "vienkārša" darbība kā zāles nopļaušana? Ja nezini, tad nevārsi muti. P.S. es zinu, un tas nav maz, pavisam ne priekš ierindas lauku cilvēka :P
gg
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 20:25
japets: nu nav nemaz tas arī tik dārgi. un ja nevar to pacelt, tad zeme ir jāpārdod vai jāizīrē bez atlīdzības. pat manu nieka štrunta gabalu vpils rajonā ar prieku paņēma apstrādei. maksāt gan neko nevar, bet vismaz zāli nopļauj. un nav ko te gausties par slikto valdību un citādām baismu lietām. ja grib, tad i ne to vien var izdarīt. ja negrib, tad arī nevar. dedzināt kūlu ir idiotisms, ja ir vien kāda saprašana no zemes un bioloģijas.
japets
2005. gada 5. aprīlī, plkst. 20:36
gg, vpils rajonā varbūt tā ir, bet otrā Latvijas malā zeme nemaz tik pieprasīta nav. Un tas IR dārgi, vismaz priekš mazo zemnieku ienākumiem. Protams, kā jau tika minēts, tad dedzināt bez nodoma šo zemes pleķi kurrentajā gadā arī aptrādāt ir neprāts. :)
Ekoaktivists
2005. gada 6. aprīlī, plkst. 07:30
Zaales plaushana, ja taa nav domaata siena iegushanai, ir videi kaitiga. Taa ir ar likumu jaaizliedz un pzrkapejus jasoda. “Plants release highly reactive hydrocarbons that can add significantly to photochemical smog problems,” Mr Galbally says. “The blue haze you often see over the Dandenongs in Victoria and in New South Wales' Blue Mountains is caused in part by the gases released by vegetation.” Wayne Kirstine from the Gippsland campus of Monash University conducted the research with Mr Galbally. Although grasslands and pastures cover a quarter of the Earth's land surface, this study is one of the first of emissions from grass and clover. “Emissions from grass are at their greatest in warm weather and at around midday, when sunlight is most intense,” says Mr Galbally. 'No gases are released at night.' “After we cut the grass in the chamber, gas release from clover rose by a factor of 80, and emissions from grass increased by 180 times,” says Mr Galbally. Cattle grazing or trampling will have a similar effect to mowing, increasing emission rates from grass. Scientists believe that some of the additional gases released by cut grass are natural antibiotics, which act to disinfect the wound site. Gases released by grass include the volatile organic compounds methanol, ethanol, propanone and butanone. This study has shown that grasslands around the world may be one of the biggest sources of the gases methanol, and perhaps ethanol, in the atmosphere. For more information, please contact: Ian Galbally 61-3 9239 4684 (W); Wayne Kirstine, 61-3-51226251 (W); Paul Holper 61-3- 9239 4661 paul.holper@dar.csiro.au
10
2005. gada 23. jūlijā, plkst. 05:33
The text was good, but i stil cant find the play ipdates. looking for it dude.
10
2005. gada 25. jūlijā, plkst. 01:57
Nice one, but what about der weg ? anywya, congrats from me.