nja slimiķi!

tie valodnieki gan ir kretiini.. aiznaukodariit izdomaa kaut kaadus murgus.

Ne nu visi viņu darinājumi ir slikti! Ja nu pierastu tos lietot, pašiem būtu vieglāk un būtu interesantāka valoda!

"2033./2004. gadā" gadu skaitļu ierakstīšana jamiem padodas tikpat labi kā latviskošana...

a man personīgi "emuārs" un "tērzētava" patīk. jancīgi.

nu, jā, burtu virknīte "-tņv-" ir dikti ērti izrunājama, vaaa ne? :)

:D Emuāra vietņvedis, ha! Bet ja nopietni, tad emuārs man izklausās pēc līdzīgas uzpariktes kā pisuārs.

nu blin... antialiasing... wtf kaads sakars ar kropljiem? mjaa... un jau pienjemts

whatevee... bet tikai ne "kropļojumnovērse"... smukinaat, skaistinaat

Izmantojot latviskus vārdus būtu daudz vieglāk kaut ko paskaidrot un iemācīt pilnīgam datoriesācējam.

Iedomājieties, Jūs 40+ gadus vecam cilvēkam, kurš ne reizi nav lietojis datoru kaut ko murmulējat par antialiasingu.. Kamon, kurš normāls(!) cilvēks sapratīs, ko tas nozīmē? Bet, ja būs kropļojumnovērse (sarunvalodā "a tas lai novērstu kropļojumus").

Turklāt, neviens vairs Jūs nesauks par jefiem un datoriķiem, jo nelietosiet tik bieži šos skaistos angļu terminus.

es, vot, jums pateikšu, kur ir problēma. problēma ir iekš tam, ka netiek izgudroti jauni vārdi. tiek darināti salikteņi. par tādām lietām kā jauniem vārdiem visi, liekas, ir aizmirsuši, ka iespējami ir arī jauni vārdi. tālab jau arī tas viss pasākums izklausās tik pretdabiski, ka tie visi nav jauni vārdi. atceramies, piemēram, zīmolu. skaists vārds un neviena salikteņa. tērzētava arī nav nekas ļauns, bet, savukārt vietņvedis, pudurskaitļošana, tas ir briesmīgi. un vēl, cilvēkiem taču automātiski ir bail no visa, kas ir jauns. tā ir tāda kā aizsargreakcija, negatīvi reaģēt uz vienalga ko, kas ir jauns un svešs. un vēl kautko gribēju teikt, bet aizmirsu.

Vislielākā nelaime valodniekiem, ka tie cenšas visus latviskojumus izveidot vienvārdīgus. Vārdu Vietņvedis piemēram tak var iztulkot 2 vaardos un visi sapratīs un pat lielāka iespējamība ka lietos. Kā arī nesaprotu to "tn", "ln" slimību.. to tak grūti izrunāt.. piemēram, jau ierastais "datne" skan tā kā stenēšana vai žagas. Tak valodas noziegums pret valodas labskanību.

Kropļojumnovērse nu gan ir neizdevies termins. Ļoti neprecīzi apraksta savu paskaidrojamo būtību. Pārējie ir OK.

Un emuārs man drīzāk asociējas ar memuāriem, nekā pisuāriem. Kas nu kuram tuvāks.

Valodnieki jau apzinās, ka labi ja katru desmito vārdu pieņems un lietos. Tādēļ jau arī tie piegādā tos tādos kvantumos. Es domāju tērzētava varētu aiziet.

cilveekiem ar kustiibu trauceejumiem, jebshu "tautaa runaajot", vienkaarshi kropljiem, buutu veelams, izmantojot datoru, izmantot kropljojumnoveersi... blah

Varbūt vajadzēja e-muārs?:)

Man šie šķiet normāli latviskojumi. Tiesa, neviens no tiem neliekas pirmoreiz dzirdēts.

Ak jā. Tīmekļa žurnāli sen jau vairs nav tikai "Fizisku personu vai nekomerciālu organizāciju tīmekļa vietne". Jau labu laiku pastāv tāds jēdziens, kā "corporative blogging".

Iesaku terminu "depidarizācija" latviskot kaa "valodnieknovērse".

Kropļojumnovērse <- šaubos, ka šitas ieiesies.

No definīcijas viedokļa - arī ir strīdīgs jautājums vai ir korekti:

Aliasing --> In sound and image generation, aliasing is the generation of a false (alias) frequency along with the correct one when doing frequency sampling. For images, this produces a jagged edge, or stair-step effect. For sound, it produces a buzz.

Antialiasing --> Antialiasing is the smoothing of the image or sound roughness caused by aliasing. With images, approaches include adjusting pixel positions or setting pixel intensities so that there is a more gradual transition between the color of a line and the background color. With sound, aliases are removed by eliminating frequencies above half the sampling frequencies.

"Fizisku personu vai nekomerciālu organizāciju tīmekļa vietne .."

Saskaņā ar tādu definīciju, piemēram, Googles oficiālais blogs nemaz nav blogs.

".. kurā tiek vākta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu .."

Publicēt kaut ko ne obligāti nozīmē "vākt informāciju"; arī tematu ierobežojums nav obligāts.

"Ar tastatūras starpniecību internetā organizēta mijiedarbīga domu apmaiņa par noteiktu tematu."

Un ja es izmantoju kādu //voice recognition// programmu, lai rakstītu? Un vai nevar būt "tērzētavas" bez noteikta temata? Un vai nevar būt "tērzētavas", kurās nenotiek nekāda "mijiedarbīga domu apmaiņa", jo neviens vienkārši nerunā?

"Šajā procesā var iesaistīt ap duci dalībnieku .."

No kurienes ir ņemts tāds skaits — 12?

Un tā tālāk. Ja pat tādās vienkāršās definīcijās ir tik daudz kļūdu, nav nekāds brīnums, ka viņu termini tik ļoti smird.

vispār cepuri nost. un nevajag teikt, ka mūsu valodnieki nodarbojas ar ko lieku. kādreiz arī 'gludeklis' bija jauns vārds ('pletīzeris' vietā). tā tik uz priekšu, tikai vajadzētu piestrādāt pie izstrādāto vārdu reālas ieviešanas tautā.

Valoda, man liekas, ir katras tautas individuāla, personīga un unikāla vērtība. Kāpēc kaut kāda valodnieku grupiņa tagad izdomā, ka tā valoda būtu viņiem jāveido? Tur jau ir tas unikālākais, ka valoda pati veidojas un arī mainās gadu gaitā. Man nav nekas pretī, ka valodnieki piedāvā savus variantus, un ja kāds no tiem aiziet tautās tad baigi forši (piem cietnis, dators u.tml.) Bet likt tagad visiem runāt tā kā kautkāds Jānis Pēteris ir izdomājis ir noziedzīgi (nu gan forši pateicu). Tad jau jālieto par katru jaunvārdu referendums, vai vismaz saeimā balsošana, jo valoda taču ir tautas nevis terminoloģijas kautkāda tur centra īpašums.

#22: Tu esi kaut ko sajaucis. Neviens nesaka, ka tev tā ir jārunā. Tie termini attiecas tikai uz oficiālo komunikāciju, piemēram, juridiskajiem dokumentiem. Visādi citādi tu viņus vari pilnībā ignorēt.

Ka tikai noriet... laacz būtu sācis labāk ar savu gramatiku un vārdu krājuma korplīšiem...

Ja, ja viņu darinājumu iecienienītās izskaņas bieži ir nelabskanīgas locījumos ("vietņu") un nederīgas salikteņu veidošanai (vietņveži nopūšas). Kaut arig man patīk "emuāri" un dažs labs cits jamo perējums.

Qued: Kurā vietā šajā ierakstā esmu kaut vienu "vau" bildis? CItātu, lūdzu.

Ka tikai noriet... Qued būtu sācis iedziļināties tekstā, kuru lasa.

laacz Nav jau runa par šo rakstu, bet vispār. Noriešanu es vairāk adresēju komentētājiem. Kādēļ tu neiestājies tajā komisijā (vai kas nu tur ir) un neiesaki, pēc tavām domām, sakarīgus vārdus, ja jau citi ir tādi lohi?

Qued saņem nesakarības žetonu.

Qued: Tāpēc, ka tas nav mans darbs. Un tas, ka varu kritizēt, nenozīmē, ka varu piedāvāt labāku alternatīvu. Sporta komentētāji nevar uzlekt augstāk, samest vairāk grozus un noskriet distanci ātrāk. Kritiķi nevar uztaisīt labāku filmu vai teātra izrādi. U.t.t. Un Tavi komentāri liek domāt, ka neesi spējīgs ne tikai argumentēt, bet arī izteikties tā, lai Tevi kāds saprastu.

laacz ir tāda paruna: kāds blogs, tādi lasītāji :D ak, atvainojiet, "emuārs" :)

Qued: Ja Tu to atvasini no "Kāds suns, tāds saimnieks", tad jāsaka ir otrādāk. Kādi lasītāji (ieskaitot Tevi), tāds blogs ;)

Var jau būt, var jau būt :) Tomēr būtu interesanti lasīt arī tavas domas par to, kādēļ tas vai cits termins ir "bah".

Tāpēc, ka tas 99% gadījumos tas nav daiļskanīgs, kā piedienētos "skaistai un koptai valodai" [tm]. Vardarbīgi nesaderīgu vārdu veidoti salikteņi vai tādi paši kropli atvasinājumi.

laacz vai nevar būt, ka "daiļskanīguma" trūkums skaidrojams ar to, ka jaunvārdi ir tik nepazīstami un nedzirdēti? Par vārdu "zīmols" jau arī sākumā daudzi spļaudījās, bet tagad to bieži var dzirdēt un lasīt.

Qued, Tev nav taisnība, arī jaunu un nepazīstamu vārdu ir jāvar izrunāt bez problēmām un uzrakstīt nepiedomājot, kāds īsti līdzskanis ir nākamais!

Datne (tn), Vietņvedis (tņv), u.t.t.

Man patīk visi, izņemot vietņvedi. Vietņvedis ir saliktenis no vietņu vedis, tātad daudzskaitļa. Nav īsti labi, bet es nezinu neko labāku. Kropļojumnovērsi nevajag saistīt ar vārdu "kroplis", bet ar vārdu "kropļojums". "Attēla [iz]kropļojums" jau šodien ir plaši lietots vārdu salikums (vismaz pie mums augstskolā optikas kursā), kropļojumnovērse arī aizies. Vienīgais - vai tad "antialiasing" ir visu kropļojumu novērse?

Bļaustīties, ka valodnieki ir muļķi, kas vārdus gudro aiz gara laika, jau sen vairs nav modē. Man liekas, ka drīzāk tie terminologu aplicēji aiz gara laika nezina ko darīt un tāpēc muti brūķē bezjēgā. Sūdabrāļi. Blogeri un jūzeri. Ha ha ha.

Lai arī vairot vārdu nozīmes skaitās slikti, es domāju, varam droši "atkalizmantot" vārdus, kuru lietojums iet mazumā:

webmaster - saimnieks (muižnieks, mantzinis) blog - krāmu vācele cluster computing - vērpšana bariņā chatroom - tarkšķamā vieta antialiasing - zāģu maitāšana

:)

Vārdu "muiža" paretam lieto, lai apzīmētu interneta domēnu. Tādā gadījumā "muižnieks" būtu kaut kāds domēnu vecis. "Muižu" varbūt ieteica tāpēc, ka "dominus" latīniski ir 'kungs', un kungam pieder muiža, domēns...

Nevienādība: domēns <> vietne <> resurss <> serveris <> mezgls <> lapa <> mājas lapa <> lappuse.

Katram terminam cenšas piekārtot tikai vienu konkrētu nozīmi, tas tā ir zinātniski :).

Zeme <> ola <> globuss <> lode <> jāņoga

Tas Emuārs jau bez maz neatbilst viņu pašu politiku, ka tiem jaunvārdiem jābūt viegli izrunājamiem.. Piedodiet, ar to emuāru var žokli izmežģīt!

gribēju jautāt, ja drīkst zināt, kur šos terminus var apskatīt? LZA? vai iespējams šos terminus atrast arī internetā? vnk noderētu daži vārdi manam kursa darbam ("valodas lietojums interneta portālā oto.lv").. ja kas, iepriekš jau paldies :o) arī par neko, jo šis teksts arī nedaudz noder.. :o)

Oficiālie termini apskatāmi vietnēs

termini.lv www.termnet.lv termini.lza.lv

Šis tas labs varētu būt arī www.laka.lv