To var attiecināt uz gadījumiem, kad konkrētais svešvārds, pārcelts latviski, skan vienkārši pretīgi. Thamneils...

Un tā katru reizi, kad atrodos Ikšķilē, kāds lidinās virs manas galvas, citreiz vēl met nāves cilpas vai griežas riņķi :D

Nu, valodniekiem pret sīkbildi noteikti ir iebildumi, kā nekā, vārds "bilde" nāk no vāčiem.

tieši tā - cilvēki paši šādi dara bieži - latvisko ar sev pierastu nelatviskojumu:)

bet tā ir - cilvēki paši ievieš vinūprāt labākos terminus

No valodniecības viedokļa bilde (bildēt, bildēšana) nav īsti korekti, pareizi ir - attēls, fotogrāfija. Līdz ar to, termins ir attiecīgs - sīktēls, kas ir valodnieciski pareizi, taču nav diezko ausij patīkami (nu vismaz man). Es rakstot un runājot cenšos pastiprināti piedomāt un izmantot puslīdz korektus latviskojumus, taču pagaidām vēl ir lietas, kuras vienkārši pat teorētiski nevar latviskot, vai arī latviskojums ir pārāk neērts - minimizēt, maksimizēt, tāskbārs (uzdevumjosla?), toolbārs (rīkjosla?) kontrolpanelis, instalācija, draiveris un citi.

Termini, pie kā jau esmu pieradis un, kuri šķiet jau viegli izmantojami: rīks, saite, lietojumprogrammatūra, barotne, liekpasts, saskarne, savietojams (sen sen arī par šo brēca, ne?). Vairāk šobrīd nenāk prātā.

Vai kādam ir ienācis prātā sakarīgs latviskojums:

1. listbox
2. pull-down menu
3. combo box
4. check box
5. radio button varētu nosaukt par "radiopogu" :)

Visiem šiem augstākminētajiem latviskojumus (pat slikti skanošus), vismaz, TTC datubāzē nerodu...

pull-down menu noteikti ir atvāžamā izvēlne.

mxz, tavs apgalvojums "no valodniecības viedokļa" ir bulšits. Vārdi nozīmē to, kādu nozīmi cilvēki tajos ieliek. Tas, ka cilvēki paši rada jaunus vārdu vai jau esošajiem vārdiem piedod jaunas nozīmes, padara komunikāciju procesu vēl jautrāku. Varbūt esi ievērojis, ka tauta pamazām pārstāj runāt tajās valodās, par kuru tīrību un aizsardzību no parasto cilvēku ietekmes strikti rūpējas valodnieki. Lai cik pilnīga, precīza un skaista nebūtu latīņu valoda, vai, piemēram, sanskrita valoda, šodien tajās sarunājas tikai daži fanāti.

Viduslaikos latīņu valodas zināšanas bija elitārisms, kas apliecināja piederību aristokrātijai. Latīņu valoda bija akadēmijas lepnums, jo vienkāršiem mirstīgajiem tā nebija saprotama, un latīņu valodā rakstītie teksti nepieejami. To izmantoja arī garīdzniecība, aizliedzot Bībeles tulkojumus parasto cilvēku valodā, tādējādi paturot monopolu uz reliģijas izskaidrošanu.

Tā vien šķiet, ka mūsu akadēmiķi ar nostalģiju raugās uz agrākajiem laikiem, un cenšas nostiprināt savas pozīcijas, radot terminoloģiju, kas saprotama vienīgi izredzētajiem. Vidusmēra lietotājs varbūt nedaudz apjauš, ko nozīmē "vedņi, dziņi, datnes un atkritnes", bet viņa aktīvo leksiku tie parasti nepapildina, vai arī viņš tos lieto nepareizi. Tāds, kurš prot konsekventi lietot oficiālo terminoloģiju, ir apbrīnas vērts, un tas man šķiet arī ir LZA akadēmiķu mērķis.

Latīņu valoda pārstāja būt ikdienas saziņas valoda jau ilgi pirms Romas impērijas sabrukuma. Gramatiķi saglabāja to pusdzīvu vēl pustūkstoti gadu. Ne jau tas, ka gramatiķi valodu kopa, bija iemesls, kādēļ latīņu valoda atmira. Tie bija citi laiki, kad ne kurš katrs mācēja lasīt un rakstīt, līdz ar to gramatika bija aristokrātu padarīšana.

man gan liekas, ka vārds bilde, kā tāds izklausās stipri nelatviski. Tā vietā sīkattēls (nevis sīktēls - nav jau vienmēr tēls, drīzāk gan attēls), manuprāt, ir daudz labāk..

Avellano, jebkura valoda mainās, neatkarīgi no runāt vai rakstītprasmes. Tā pati latīņu valoda jau nekur nepazuda, bet sadalījās un pārveidojās vairākos dialektos, kas kļuva romāņu valodām. Censties kaut kādā veidā novērst šo procesu ar stingru gramatikas uzspiešanu ir muļķīgi.

hu_ha, cik esmu dzirdējis, tad latviešu valodā vārdu "bilde" lieto tikpat bieži kā "attēls". Turklāt attēls nav gluži tas pats, kas bilde. Ir dažas nianses. Salīdzini – "paskaties uz savu attēlu spogulī" un "paskaties šo bildi, kurā tu esi redzams ar draugu". Es domāju, ka tiem, kas nodarbojas ar jaunu terminu radīšanu, ir jāprot izjust šīs nianses, vai vismaz būt godprātīgiem un pieņemt labāku variantu, ja tāds parādās.

piekritu

Heh, absolūti nebija mērķis kādam aizrādīt par vārda "bilde" lietošanu, manuprāt tas ir ļoti labs un ērts vārds. Kā visi zinam - oficiāli apstiprinātā terminoloģija un tautas valoda ir divas dažādas lietas un neviens pat nemēģina iebilst vai propogandēt pret tautas pašizveidotajiem un populāriem terminiem :) Pietam, manuprāt būtiskākā šo oficiālo terminu loma ir juridisku apsvērumu vadīta. Tb, terminoloģijas komisija vairāk rūpējas par valsts interesēm, nevis pašu valodas "lietotāju" intersēm.

Bet to "sīkbilde" sanāca uzrakstīt pavisam nejauši :)

tik un tā. kālaab uz ikšķiles lidlauku? tīri dabiska interese :) taču lēkt vai kā?

"Compatible" ir pamatoti latviskots kā "saderīgs". "Savietojams" ir bieži sastopama kļūda, kas radusies krievu vārda "sovmesķimij" ietekmē. Turpretim, vārdu "savietojams" tulkojot angliski, mēs iegūtu "alignable", "collocatable", "insertable" vai kādu citu vārdu, kas izteiktu [vairāku priekšmetu] fizisku novietošanu vienā vietā vai arī kādā īpašā stāvoklī citam pret citu. Ievērojiet niansi: ja vairākas tehnoloģijas savieto (sastumj, sabāž) vienā mobilajā tālrunī, tad nav vēl pilnīgas garantijas, ka tās būs tiešām arī saderīgas, kamēr nav notestēts!

Savukārt vārdam "bilde" vajadzētu nozīmēt to, kas notiek tad, kad kāds kaut ko bilst.

Te būs paraudziņš (nenoteiksme/pagātne/lietvārds):

sviest - svieda - sviede pirst - pirda - pirde pielaist - pielaida - pielaide bilst - bilda - bilde (pie tam jāizrunā īsi, nestiepjot skaņu "l" kā vāciskajā aizguvumā "billlllde").

Par "saderīgs" un "savietojams" paldies. Tiešām in-depth paskaidrojums :)

km, "Varbūt esi ievērojis, ka tauta pamazām pārstāj.." - ellīgi no gaisa grābts apgalvojums, kurš drusciņ liek domāt, ka tu pats ne sevišķi aptver, kas ir sīka vienība un kas ir kultūra. Tavs komentārs ir sīka vienība. Aizspogulija, ja es kļūdos.

Ne jau TTC apstiprina datorterminus, to dara LZA TK apakškomisija (cita iestāde), un jāskatās tie ir vietnē termini.lv.

ulzha, nosauc kaut vienu valodu, kurā runā cilvēki, tas ir, tā ir viņu dzimtā valoda, bet kura laika gaitā nebūtu mainījusies?

Ar prasmi locīt vārdus vēl ir par maz, lai varētu darināt jaunvārdus. Ir izdomāts tāds vārds "surogātpasts", ar kuru visu mocās, jo lai gan zina, ko tas nozīmē, tomēr prātā jūt, ka kaut kas ar šo vārdu nav īsti kārtībā. Turpretī vienam rakstniekam avīzē izspruka vārds "mēstule" un jau nākamajā dienā visi runāja par mēstulēm un cik viņiem tās ir apnikušas.

Par valodas attīstību ir interesanta grāmata "The Unfolding of Language". Tās autors, Guy Deutscher, raksta: "Valoda šķiet tik meistarīgi izstrādāta, ka mēs tiecamies domāt, ka to ir radījis kāds augstas klases arhitekts – tomēr tās sarežģītā struktūra kaut kādā veidā ir radusies pati no sevis. Neviens nekad nav izdomājis cilvēku valodu: tās struktūra nav apzināti veidotas. Šīs grāmatas mērķis ir izskaidrot, kā sarežģītas lingvistiskas sistēmas izveidojas bez radītāja vai plāna."

"liekpasts" ir daudz foršāks par "surogātpastu" :)

Saistību starp "vietni" un "vietņvedi" ir vieglāk saprast nekā saistību starp "vebadminu" (?) un "mājslapu" (?).

Ir par maz izlasīt kārtējo grāmateli, ka "sarežģītas lingvistiskas sistēmas izveidojas bez plāna". Neplānotība ne vienmēr ir skaista un derīga. Sarežģītība arī.

Klau, Lācz, izstāsti tomēr, ko Tu darīji Ikšķilēes lidlaukaa??? nu?

Kārlis: Lidoju ar lidmašīnu (doh:)

km, es galīgi ne pret mainīšanos! Vienīgā apskaidrā doma, kas man, vilcienu gaidot, tavā sakarā ienāca prātā - tu vismaz saproti, ka "bilde" nav pats labākais, tu pat pieļauj labāka varianta parādīšanos - tad, lūdzu, NEPOPULARIZĒ slikto!

Vēl iesaku paklausīties ārzemju latviešu (kulturālāko) runu - ja tev vēl ceļas mēle viņus nosaukt par fanātiem... Jā, apbrīnas vērti viņi ir, un tieši to es gribu uzsvērt.

Bilde ir ļoti labs un latviski skanošs vārds. Vienīgie iebildumi pret to ir politiskas dabas. Bet šī vārda izcelsme nav būtiska, jo lielākā daļa vārdu latviešu valodā ir aizgūtas no citām valodām. Runājot par ārzemju latviešiem, tad jāatzīst, ka viņu idejas par latviešu valodu parasti ir ļoti romantiskas, bet tās ne vienmēr atbilst reālajai valodas situācijai. Un nenoliedzama ir arī mītnes zemes (parasti angļu) valodas ietekme. Nupat citviet beidzās diskusija, kurā ārzemju latvieši uzstāja, ka nafta ir jāsauc par eļļu (angliski oil), un uzstāja, ka vārds "nafta" nav ne loģisks, ne latvisks.

Man nav nekādu iebildu pret terminiem, kurus lieto šaurs speciālistu loks. Neapšaubāmi, termina precizitāte un viennozīmība ir svarīgāka par valodas daiļumu un labskanību. Piemēram, es nejaucos ārstu profesionālajā žargonā utml. Atšķirība ir tāda, ka daudzus datorsterminus nākas lietot ikvienam datorlietotājam, praktiski visai sabiedrībā, tāpēc ir svarīgi, lai šie termini būtu labskanīgi, ne tikai loģiski pamatoti.

Protams, ja runājam par programmēšanas valodām, tad tur noteikti ir vajadzīga apzināta plānošana. Tas ir pavisam cits temats.

Nu, salīdzinājums ar Romas impēriju, kā jau norādīju, nav īsti korekts, jo tanī laikā ne visi mācījās skolā gramatiku. Tagad, ja neskaita atsevišķus keisus, mācās visi. Līdz ar to valodas attīstība notiek citādi, ne tā, kā tas bija pirms 2000 gadiem.

Protams, ka nerunājam par programmēšanas valodām (šis komentārs top tikai vienas tīmekļa tehnoloģijas notestēšanai).

Vēl viena ārzemju ietekme, ko man patiktos pārņemt, ir franču attieksme pret savu valodu. Pat likums, kas ierobežo svešvārdu lietojumu.

Franču valodu ir zaudējusi savu kādreizēju starptautisko nozīmi un mūsdienu izolacionisma politika tikai paātrinās tās norietu.

Interesanti nafig sīktēls nevis sīkattēls, kas no loģikas viedokļa ir stipri labāks variants. Par francūžiem piekrītu, šķiet nevienam nepatīk tās stulbības, ko viņi praktizē.

Ai, nu... Neskan "bilde" latviski! Ja jūs palaidāt 17 vf garām vienkārši tāpēc, ka īsti nesapratāt, tad pēc tā arī sevi pārbaudiet. Vai tiešām gribat teikt to, ko sakāt, vai varbūŧ labāk vēl kādu laiciņu paiet skolā.

"Bildėti" lietuviski nozīmē: klaudzēt, dimdēt, rībēt. Klaudzēšana - skanēšana - bilšana šķiet saistīti jēdzieni. :)

Savu valodu aizsargā un tīru valodu uzskata par elitāru lietu un veicina tradīciju saglabāšanos ne tikai Francijā, bet arī Japānā (valdība), Vācijā (elitāras skolas). Arī Lielbritānijā nav pilnīgi nojauktas robežas, atšķirības starp dažādiem sociolektiem (valodas stiliem, ko lieto dažādi sabiedrības slāņi). Tas, ka pa radio drīkst skanēt dziesmas ar "f***" vārdiem, vēl nenozīmē, ka iestājusies totāla valodas stilu anarhija jeb nonivelēšanās un ka tagad jāpielūdz netīrība valodā.

Neviens jau neaicina atteikties no valodas normēšanas un kopšanas. Es iestājos vienīgi pret kroplu valodas normu uzspiešanu ar likumu. Tam nebūtu jābūt tā, ka atsevišķi indivīdi iegūst pilvaras regulēt kādā virzienā valoda attīstīsies. Labs piemērs ir vārds "vietņvedis", ko izdomāja, kāds gudrinieks, bet pat nepainteresējās, vai pašiem webmasteriem patīk, ka viņus sauc šajā vārdā.

Nu izdomāji jaunvārdu – bet tautai nepatika, nu nekas, strādā tālāk un domā citu labāku, nevis atriebīgi draudi – piespiedīšu visus izrunāt "klikšķstraume", citādi izkritīsiet eksāmenā :)

Valodnieki (precīzāk: valodas iestāžu ierēdņi) nav vienīgie, kam valsts devusi uzdevumu pētīt, kodificēt un ievirzīt, kādas nozares attīstību. Ja ir tik liela nepatika, ka kāds kaut ko apņēmies regulēt, tad jums vajag "klupt krāgā" visām ministrijām, ceļu policijai, sanitārām inspekcijām. Ir simtiem tādu "nedemokrātisku" iestāžu.

Ārprāts. Vai tu gribi pielīdzināt valodu ikdienas patēriņa precēm, kā sāls vai maizes kukulis?

Nu tas būtu plašāks filozofisks strīds, ja vēlies. Iespējams, ka valodas, konkrēti - oficiālajā saziņā lietojamās terminoloģijas standartizējums ir būtiskāks nekā maizes kukuļu formas varbūtējs standartizējums.

Protams, ka valodas lietošanas ir neaptverami daudz svarīgāka, ka neviena komisija nekad nespēs uzlikt tai uzpurni. Jebkuru nepieciešamo standartizējumu automātiski jau veic valodas aktīvie lietotāji.

Nē, pašplūsma ir standartizēšanas pretmets. Nav teikts, ka abiem ir mūžīgi un simtprocentīgi jākaro, bet nevajag putrot pretējus jēdzienus. Valsts lietu (šai gadījumā - terminoloģijas) sakārtošana nereti izraisa indivīdu brīvības (vai pseidobrīvības) ierobežošanu kaut kādā mērā, un tas notiek ne tikai oficiālās saziņas valodas lietojuma ziņā.

Muļķības. Standartizēšana nav tas pats, kas jaunvārdu radīšana. Padomā pats, kura komisija ir apstiprinājusi to pašu anglisko terminu oficiālu lietošanu? Iedomājies neviena! Bet tas nekādi nekavē ASV vai AK tehnoloģisko attīstību. Tā vietā tiek atzīts de facto stāvoklis. Patiesībā šajās valstīs ir normatīvs, ka šīs valdības saziņā izmanto attiecīgo industriju vispārīgi pieņemtos tehniskos terminus.

Valdības uzdevums nav nodarboties ar vārdu radīšanu, pat deleģēt to nav vajadzīgs. Industrijas pašas interesēs ir uzturēt terminu skaidrību. Izņēmums varētu būt politiskā sfēra, piemēram, ES termini utt., kas attiecas tieši uz valdību, bet kā redzams TTC ar to tiek galā tīri labi. ZA potenciālu mēs varētu izmantot daudz lietderīgāk.

Iesaku pameditēt par domu, ka mums nav jāpārņem pilnīgi visi (100%) paņēmieni, ieražas (un varbūt neražas), kas pastāv lielvalstīs.

Vai esat ievērojuši, ka no tā, ka pie mums ir ieviesies vārds "f_ck", nav kļuvis mazāk vārda "b_eģ" lietotāju? Netīrību nevar mazināt, ieviešot tās vietā citu netīrību.

Da-da-da-da-da-da-tors!

Neesmu nevienā puslīdz oficiālā dokumentā redzējis vārdu "bilde". Visur ir attēls, foto[grāfija], glezna vai kas taml. Tāpēc nākas secināt, ka "bilde" ir slenga vārds, un tādam oficiālajā terminoloģijā īsti nav vietas.

Arī tīri subjektīvi man "sīktēls" patīk labāk par "sīkbilde". "Sīkattēls", kaut arī korektāks, ir grūtāk (garāk) izrunājams. Personīgi uzskatu šo par vienu no retajiem veiksmīgajiem latviskojumiem.

Kas man liekas interesanti (ne tajā pozitīvākajā ziņā) - ka amerikāņi var nosaukt datorlietas pilnīgi mistiskās, neintuitīvās un ar konkrēto lietu grūti sasaistāmās metaforās ("thumbnail" - "īkšķa nags". vai kādam pirmās asociācijas rodas ar attēlu paraugiem?), un tie diezgan veikli kļūst oficiāli. Latviešiem, savukārt, nekas oficiāls nedrīkst būt kaut nedaudz literārs vai metaforisks, visam jābūt tik sausam, lietišķam un tehniskam, cik vien var. Nevarētu teikt, ka uzskatu to par pozitīvu tendenci.