Latviešu spellčekeris
Pareizrakstības kļūdas? Viens vienīgs secinājums. Latviešu brīvi pieejamie pareizrakstības pārbaudes rīki ir bērnu autiņos. Uj, kādos bērnu autiņos. Izmantots tiek aspell.
Iespējams, ka esmu kaut ko palaidis garām, lietoju to, ko nevajag lietot, u.t.t. Tad nu rekomendējiet.
Papildināts. Būtu dikti jauki, ja kāds varētu pārveidot openoffice.org latviešu valodas vārdnīcu uz aspell/ispell saprotamu formātu, jo tā izskatās nostrādātāka. Manas zināšanas aprobežojās gūgli, kas, savukārt, man neko jēdzīgu izstāstīt nespēja. Tiešā saite uz lv_LV failu.
taku
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 19:01
Respekts par šī temata pacelšanu. Viena no lielākajām barjerām neMS produktu ieiešanai LV korporatīvajās struktūrās. Kāds teica, ka Tildi par savas vārdu listes kompilēšanu tikai priekš MS spellcheck var aizvest uz konkurences padomi, bet vieglāk laikam būtu pa visiem uztaisīt pašiem savu vārdu listi, kuru tad brīvi kompilēt kā gribas.
laacz Autors
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 19:32
taku: Tildi nevar aizvest uz konkurences padomi, jo neviens viņiem nepiespiedīs savu sūri un grūti krāto, veidotu un uzturēto vārdu sarakstu sniegt/pārdot arī citiem.
Kirils
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 19:47
enkodings laacim pakaljaa. (spelchekerim). mantinja interesanta,btw.
CaptSolo
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 20:24
Laacz, ja vien viņi kādu daļu šī darba veikuši ar valsts (nodokļu maksātāju) atbalstu. Vai tā ir vai nav - to es nezinu. ~ Tiesa, arī tad es nebūtu izbrīnīts, ja kāds prasītu maksāt vēlreiz par to, par ko jau vienreiz esi samaksājis. ~ Savukārt, runājot par latviešu valodas pārbaudes rīku attīstību priekš open source platformām - lai to lietu izdarītu kvalitatīvi vajag vai nu lielu daudzumu entuziastu (skat. angļi Wikipediju) vai arī atrast un piesaistīt sponsorus, kas iegulda naudu šajā pasākumā. Varbūt kāds liels uzņēmums (IBM, ...) to lietu nosponsorē. ~ Un vēl viens variants - piesaistīt ES naudu - lokalizācijas un atvērtā koda jautājumi ES varētu labi kotēties.
laacz Autors
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 20:34
CaptSolo: Nav tiesa. Wikipēdija ir slikts piemērs. Lai arī informācijas tur ir ļoti daudz, pastāv milzums problēmu. Sākot ar huligāniem, turpinot ar spamu un pašu informācijas kvalitāti. Starp citu, <a href="http://www.theregister.co.uk/2005/10/18/wikipedia_quality_problem/" title="Wikipedia founder admits to serious quality problems | The Register" rel="nofollow">par to nesen The Register rakstīja</a>.
Jancs
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 20:53
manis mociito myspell bibliotēku konvertēt solījās pats Aspell autors/uzturētājs, tikai viņam, tāpat kā man, šķiet, arī ēst gribas un tāpēc visu nomodā pavadīto laiku nevat veltīt free spelčekeru attīstībai.
Ja kas - kaut kad būs ārā 0.7 versija, kurai būtu jāaizlāpa liela daļa 0.6.4 versijā esošo caurumu. Tikai diemžēl algas darbā ir daudz darba un vakari ir īsi.
Jancs
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 20:58
Takam: ne tikai spelchekera truukums bet arī alternatīvu bugainums. Piem. bez lielas piepūles OO1.1.5 un OO2rc3 1 dienas laikā sazvejoju 4-7 bugus (kā kurš mēra) un tas tikai vienā find&replace funkcijā. Ja nesakita vienu ģenerālo - OO mespēju pierakstīt lielu failu. Rezumē - lai kā man tas nepatīk - OO nevienā no tā formām nav gatavs plašai un nopietnai pielietošanai. Īpaši - jo bugi nostrādā nevienam nemanāmi un iepriekš neparedzami. Tā ka mana OO LV moduļa nepabeigtība nevienam lielu skādi nenodarīs.
CaptSolo
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 21:02
Jancs: varbūt šo procesu var kautkā veicināt ļaujot cilvēkiem ziedot latviskošanas projektam? Kāda ikona uz Paypal kontu vai ko līdzīgu, kas Latvijā biežāk tiek lietots? ~ Laacz te nesen teica, ka ziedojumi [no ārvalstu faniem šai gadījumā] esot patīkama lieta. ~ Protams, algas darbu daudzumu tas nesamazinās un cilvēku ziedojumi neatsvērtu iepriekš minēto atbalstu no kārtīga sponsora. Bet varbūt ka sanāk vismaz pietiekami lai Tev vai Aspell autoram būtu papildus stimuls to lietu izdarīt?
Mr. Rabbit
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 21:31
~ ir Latvijas Mikrasoft. Visi korporatīvie lietotāji bariem skrien pirkt ~ Biruras, jo useri kliedz — baigi vajag angļu-latviešu vārdnīcu! Savukārt ministriju un valdības gaiteņos atbildīgie darbinieki slapstās gar stūriem, jo valdība orientējas uz Mikrasoft. Laikam neviens negrib riskēt. Vai arī īstajiem vīriem pofig by default. Skolās jau sen ministrijas līmenī vajadzēja izdot direktīvu — vairs nepirkt NEVIENU licenci Opisam. To, ko jāiemāca bērniem, var lieliski paveikt ar OO.org! Tur labu laiku vispār valdīja baisais bardaks — skolas kādu laiku pirka licences pašas, krustām šķērsām, tad mainījās versijas un tas viss aizgāja miskastē, jo tāpat lika virsū jaunākas pirātiskas versijas... ja saskaitītu naudu, kas aizskrēja pa šiem gadiem "Pie bagātās kundzes", tur varēja institūtu nodibināt, kas jau sen izveidotu un uzturētu standartiem atbilstošu vārdnīcu un spellcheckeri, tādējādi izsitot pamatu zem kājām gan MS, gan viņus iemīļojušajai ~.
Jā, skolās laikam māca nevis "orientēties iekš Basic Word Processing", bet konkrētu programmu (lasi — MS Oppice)... Skolu produkti atnāk pie manis uz firmu un saka -- a es te neko nesaprotu, man skolā bija citādāk ... a nevar uzlikt ATPAKAĻ Oppice? Nu lūdzu ... Un tajā pašā laikā atstarpes taisa ar tabiem un pilnīgs po' par domuzīmēm, viss notiek ar "nu tām mazajām strīpiņām..."
CaptSolo
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 22:29
Laacz: Vari vēl papildināt rakstu ar linku uz OO latviskošanas projekta mājas lapu. Ja nemaldos, tad tā ir http://lv.openoffice.org/ ~ Runājot par Wikipedia - jā - cilvēki runā par kvalitātes problēmām. Acīm redzot šis projekts ir izaudzis tik tālu, ka esošās pieejas vairs neder. Labi, ka viņi to sāk atzīt. Principā tāda gala lietotājam nepatīkama lieta kā trūkumu noliegšana un "<i>don't like? then fix it!</i>" attieksme (ko tajā rakstā kritizē) ir raksturīga ne vienam atvērtā koda projektam vien. ~ Tomēr es zinu daudzus cilvēkus Latvijā, kas tieši Wikipēdiju [angļu valodā] izmanto kā pirmo uzziņas avotu vispārīgas informācijas iegūšanai internetā. Un arī cilvēkus, kuri paši raksta/rediģē Wikipēdijas ierakstus. ~ Tādēļ es vēl aizvien apgalvošu, ka Wikipedia ir labs piemērs kā liels cilvēku daudzums var kopīgi izveidot visiem noderīgu un lietojamu lietu. Vārdu "<i>kvalitatīvs</i>", ja gribi, vari svītrot. (Bet parādiet man par brīvi pieejamu enciklopēdiju, kas būtu labāka) ~ Ja gribās citu piemēru par liela daudzuma entuziastu paveikto, tad var skatīt arī citus <i>open source</i> projektus. Tiesa, dažus no veiksmīgākajiem vienā vai citā attīstības posmā ir rakstījuši kompāniju algoti profesionāļi, kam par to algu maksā. ~ (Un ja mēs gribētu normālu latvisku Wikipēdiju, tad tur laikam ar entuziasmu vien būs par maz - nav tās kritiskās masas, lai cilvēki to uzskatītu par nopietnu uzziņu avotu un sāktu tajā ieguldīt savu laiku).
moonlight
2005. gada 20. oktobrī, plkst. 23:28
CS: Par to kritisko masu un http://lv.wikipedia.org pievienojos par 100%. No otras puses, kas liedz izmantot ENG versiju vispārējās / sākotnējās informācijas ieguvei? Tik pat lielā mērā var komentēt arī Google par latviskojuma kvalitāti - virkni lietu, kas man pašam ir "giezušas ausīs" + kam nav sakara ar ne ar "TTC", ne jebkāda citā oficiālā resursā pieejamo latviskojumu versiju esmu mēģinājis nosūtīt izmantojot piedāvātās iespējas. Rezultāts? Atbildes nav. Izmaiņu nav.
CaptSolo
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 00:28
Moonlight: ar google un tā produktiem (piem., GMail) vispār rodas iespaids, ka viņi iesūtītos mailus ignorē. Vismaz līdz tam brīdim kad nav 100+ mailu par vienu un to pašu tēmu. Var jau viņus saprast - nav viņiem laika pat katru vēstuli izlasīt, kur nu vēl atbildēt. Bet kaitinoši tas ir šā vai tā. ~ Par Wikipedia - tā jau arī tiek darīts - lietojam angļu. Tā pēdējā piebilde manā komentārā bija par "ja mēs gribētu..." lai būtu normāla latviska Wikipēdija. Un tas vairāk ir jautājums par to vai un kam vajag šo latvisko enciklopēdiju. ~ Tīri praktiski man pietiek ar angļu. Tas ir līdzīgi kā ar fantastiku - labāk lasīt krieviski un angliski, jo latvisko tulkojumu ir ļoti maz (un tos arī neprasa, jo tie, kas grib, tīri labi izlasa citās valodās). Vistas un olas problēma.
Wilx
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 11:26
Vakar palasīju jauno Dazdi un nolēmu pārbaudīt ... Tildes vārdnīca no LV uz RU vārdu sieviete tulko kā:
Pecis
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 11:49
Ļoti iespējams ka Locale db komanda, kad tā puslīdz pabeigs darbu pie datubāzes http://termini.laka.lv/, kas arī tiek izmantots OO.o tulkošanā (lv.openoffice.org), varēs pieslēgties Janc projektam un viņam kaut kā palīdzēt nozīmīgā apmērā.
Neko nesolu, bet dzīvosim - redzēsim.
viestards
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 12:27
būtu ļoti labi, ja vairāk pareklamētu šos projektiņus, citādāk tos zin tikai tie, kas daudz bradā pa lv interneta plašumiem.
bljaaviens
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 13:32
runajot par форсунья, sanak, ka virietis ir форсунщик - sprauslas apkalpotājs.
bljaaviens
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 13:33
tekstaa par streiku man OOo (1.1.4 ar <a href="http://sourceforge.net/projects/openoffice-lv/" rel="nofollow">lv_LV-0.6.4.zip</a>) pasvitroja tikai 4 vardus: <b>nolēma, izpildbiroja, referente, norosinātos</b> (TBR2002 tikai vardu <b>izpildbiroja</b>). paareejais teksts, liekas, tam garshoja. ari parnesumus cieshamus salika, ja neskaita sho: star=pga=dī=ju-miem.
CaptSolo
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 14:15
Viestard: tik tiešām. Citādi par OO tulkošanas projektu es ar nezinātu, ja Jancs to nelietotu sava e-pastu parakstā.
Jancs
2005. gada 21. oktobrī, plkst. 14:28
bljaavienam: jaa, 0.6.4 ir probleema ar I konjugāciju (kas ir jau izlabots veel razhoshanaa esoshajaa 0.7), referente - pārbaudīšu, izpildbirojs -kas tar par zvēru(?), bet no "norosinātos" - varu saderēt, ka šādu valodniecisku murgu tikai Tilde atpazīst. Ja kādam ir interese, varu parakņāties pa "pērļu" krājumiem... Par paarnesumiem - paarnesumu dzeks :) straadaa kaadaa lielaa uznjeemumaa un šamam ir gana liela noslodze un taa izrietošais, tā ka tālākais progress ir "kad janāk, ja iegribas)
bljaaviens
2005. gada 24. oktobrī, plkst. 18:55
Jancs, domaju, ka ljaudis jums arii *.dic failus var suutiit (piem, user\wordbook\standard.dic) Tie gan nesatur truukstoshos vaardus visos raksturigajos lociijumos, tachu ir vienkarshak veidojami - Labaa Pele, Add, standard.dic
engel
2006. gada 14. februārī, plkst. 21:42
Nevaru piekrist Jancam. Vairaakus gadus lietoju MS dazhaadas Office versijas, bet koliidz nonaak liidz apm. 50-100lpp lieliem dokumentiem un izmanto visas automaatiskaas fiichas numeraacijai, satura raadiitaajam, atsauceem, atteelu numuriem, u.t.t., taa muushdien MS programmatuura saaka nodarboties ar pashdarbiibu, kura man nebija pienjemama. Ljoti biezhi liida aaraa vienkaarshi kaitinoshi bagi. Paargaaju uz oo. Protams, saakumaa tas bija shausmiigi bagains, bet savas pamatfunkcijas, manupraat, pildiija labaak, nekaa ms riiki. Laikam ritot paliku pie oo, jo tie atshkjiriibaa no ms ar saviem bagiem aatraak tiek galaa. Protams, es nezinu, kaa buutu, ja instaleetu taas visas SP, ko ms piedaavaa ik pa briidim, bet ar taam arii taada pieredze, ka citreiz dators peec to uzlikshanas ir jaapaarinstalee. Pagaidaam lietoju oo 1.1.5, jo taa, shkjiet ir ljoti stabila. Zinu, ka 1.9.x bija shausmiigi bagainas. Meegjinaashu chekot 2.0.x Runaajot par lv lietaam - nesmu taas izmeegjinaajis, bet katraa zinjaa shii raksta iedvesmots, pameegjinaashu :)
Tehnoman
2009. gada 19. novembrī, plkst. 13:44
Sveicieni. Interesanti, šī lieta ir pieklususi? Cik var internetā atrast, latviešu aspell vārdnīca ir uzbliezta gaisā un figurē linux paku veidā, tik vien jautājums - tā ir atsevišķa kustība, vai vārdu liste aspell-lv tiek sinhronizēta ar openoffice-lv? To internetā atrast neizdevās.