Pieņemu, ka tie čaļi sen ir miruši, līdz ar to autortiesības vairs nav spēkā un var mēģināt uztaisīt bezmaksas, bezreģistrācijas resursu

Šīs stundas prieks - "serveris atļimis" :) Paldies!

KA: Lai gan daudzi tam nepiekrit, bet ari Elviss ir miris.. un pasaki vel, ka vina autortiesibas ari nav speka ;)

autortiesiibu noilgums muuzikaa ir 75 gadi, kad var saakt kopeet kursh un cik grib. gluzhi kaa Mocartu tiesa neesmu dorsh vai tas peec autora naaves vai pirmreizeejas izdoshanas

starp citu, ik pa bridim kada noshu izdevniecibas censhas apstiprinat copyrigthu uz veco komponistu muzikas noshu drukashanas tiesiibaam... (muzika ta pa brivu, a notis nopirkt - tikai pie mums..)

Pieļauju domu, ka M&E laikos vārdnīca tapa ne-elektroniskā formā un ja arī analogo versiju noteikti var dabūt tāpat vien (bibliotēkās noteikti ir), tad veidojot elektronisko versiju, tomēr ir ieguldīts kaut kāds papildus darbs un iespējams, ka LU MII jau nav pienākums to elektronisko versiju pēc tam dāļāt par velti. M&E vārdnīca ir apmēram 6-7 to vārdnīcu starpā (vēl toponīmi, svešvārdi, vecvārdi, sinonīmi, utt.), kuru elektroniskās versijas plānoju dabūt darba vajadzībām, iestrādāšanai vienā projektā. Bet pašu vārdnīcu publicēšanu 1:1 internetā arī es neesmu plānojis.

darbs, protams, gan jau tika ieguldīts. bet vai ne balstīts uz kāda LV/EU granta, kura rezultāti būtu jāiegūst sabiedrībai?

Agatas Kristi bērni un mazbērni kļuvuši par miljonāriem, pateicoties vien autortiesībām uz Agatas Kristi darbiem, tiesa gan - Agata Kristi mira tikai pirms nedaudz vairāk kā 30 gadiem, attiecīgi, iespējams, nav iestājies autortiesību noilgums. Endzelīns miris 1961. gadā, ar salīdzinoši ne pārāk sen, nieka 47 gadi. Pēc Autortiesību likuma 36. panta: "Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus." Sanāk, ka Endzelīnam autortiesības uz darbu ir joprojām... Runājot par Mocarta darbiem - mākslīgi veidot tiesības uz tik seniem darbiem, kur visi iespējamie autori un līdzautori ir miruši un autortiesību termiņš beidzies, manuprāt, ir apzīmējams kā "biznesa marodierisms" un ir krimināli sodāms noziegums...

Un kas tad ir 19. pants?

<blockquote> (1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā: 1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem, ievērojot šā likuma 20.panta noteikumus; </blockquote>

Un 20. pants atļauj piem. blogot par MEV jeb reproducēt publiskotus un publicētus darbus citātu un fragmentu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos un kritiskos nolūkos.

Es neredzu iemeslu kamdēļ, lai tiktu ierobežotas šīs tiesības, jo īstenībā jau autoriem veidojot MEV nebija doma ierobežot zināšanas, bet gan padarīt tās pieejamas visiem.

bet tas jau netraucē kādam gribēt ar to nopelnīt.

Pat ja darbam ir beigušās autortiesības vai nekad nav bijušas - tas jau neuzliek par pienākumu kādam šo darbu uzreiz publicēt. Neviens jau tagad neliedz iet uz bibliotēku, sēdēt un lasīt MEV no viena vāka līdz otram. Bet ja, piemēram, es, varbūt pats savām rociņām, to visu esmu pārrakstījis elektroniski, savadījis datu bāzē un sasistematizējis, tad neviens jau mani nepiespiedīs ņemt un to visu publicēt, ja es to negribēšu.

svins: protams, ka nepiespiedīs. bet vai tā nebūtu the Right Thing to do, ņemot vērā to, kas fundo ailab?

Kā jau Ģirts pareizi rakstīja - no autoriem pēdējais ir miris Endzelīns 1961. gadā. Pateicoties pašreizējam autortiesību likumam, šo vārdnīcu brīvi varēs izplatīt tikai sākot ar 2032. gadu.

Līgums par bezmaksas MEV izmantošanu tikai akadēmiskiem nolūkiem (+ varbūt vēl kādi izņēmumi saskaņā ar autortiesību likumu) jānoslēdz tāpēc, lai Ailabam būtu "piesegta pakaļa", un neviens nevarētu to iesūdzēt tiesā par MEV izplatīšanu Internetā. Vienkārša piezīme pie Internetā izvietotas pilnas MEV, ka to drīkst izmantot tikai akadēmiskiem mērķiem, nebūtu juridiski pieņemams arguments aizstāvībai tiesas darbu gadījumā.

Es jau sen domāju, ka pašreizējais autortiesību likums ir pilnīgi garām. Manā skatījumā orģinālais ASV autortiesību likums, kur autortiesības bija 14+14 gadi no izdošanas brīža ir ļoti labs balanss starp autoru un sabiedrības interesēm. Sliktākajā gadījumā autora dzīves laikā.

Interesants tēmas apraksts un komentāri: http://lndb.wordpress.com/2008/04/16/digitalizet-nedrikst-saglabat/

hahahaaa. cik skaistas atrunas par "piesegtām pakaļām". kāpēc tad ailab vairās dot brīvi mašīnlasāmu (nevis webpieeju) vārdnīcu arī tiem, kas ir noslēguši līgumu? un kā "pakaļas piesegšana" strādā demo lietotājam, kam ir pieejami burti A/Ā? imho, nekā. A/Ā ir pietiekami reprezentatīva vārdnīcas daļa, lai par to arī varētu tiesāties.

balr0g, es tikai izteicu savu versiju, kāpēc tas tā. Ar mani vari nestrīdēties, droši pa taisno pie Ailaba :)

Bik piestrādāju ailab - cik saprotu, tā webpieeja ir maksimālais, ko LU juristi saka, ka ir tiesības darīt pieejamu, jo ailabam nepieder autortiesības uz to vārdnīcu (un vispār praktiski visiem citiem resursiem, kas tiek lietoti) un attiecīgi nav arī tiesību to publicēt.

Vairumam resursu problēma ir tā, ka nav skaidrs autortiesību turētājs (autori ir miruši, 75 gadi nav pagājuši, un mantinieks vai nu nav skaidrs (jo mantinieki ir vairāki un PSRS laikā autortiesības kā vērtību testamentā nenorāda), vai arī nav gatavs dot piekrišanu publicēšanai - vai nu vienkārši vienalga, vai arī cer kādas resursiem neadekvātas naudiņas dabūt. Bet bez šīs piekrišanas neko darīt nevar, jo savādāk var (un arī ir gadījies) ka kāda mazmeita pēc tam piestāda finansiālas pretenzijas.

Tā ka var iet uz bibliotēku lasīt, var pētniecības nolūkiem sarunāt ar ailab. Var publicēt izvilkumus, citēt, blogot par to. Var Laacz pats, vai ailab, vai jebkurš cits pie sevis digitalizēt visu vārdnīcu - bet nevar tās digitalizācijas rezultātu brīvi dot tautai. Diemžēl. Sucks.

P.S. Jāparunā ar Spektoru ailab, tā lieta ir veca - bet tieši par Mīlenbahu atceros, ka bija kautkādas problēmas ar viņa mantiniekiem.

MANUPRĀT, nav šaubu, ka laacz dzimšanas diena ir 17. augustā, kaut arī es to nezināju, bet aprēķini diez vai viļ! :)

Kaut kas nav ar komentāru barotni, tā šķiet

A kur ir problēma? Es noslēdzu līgumu un lietoju, viņi starp citu pēdējos gados ir labi pašancējuši un pārtaisījuši to tā, ka saits strādā arī uz linux un bez IE. 2 dienas ar papīriem un pēc tam visu dzīvi izmanto MEV.

Mani aprēķini savukārt liecina, ka TAS ir 18. augusts. Labi, ka dāvanu iepirkšanai ir iespēja šopingot vēl visu svētdienu…

humm, hamm, ņemot vērā šo, un samērā daudzus citus rakstus, saistītus ar LR un lettiņu vēsturi, ir samērā skaidrs - laacz vēlas nokļūt republikas laikos :)

Bet ja vārdnīca ir pieejama bibliotēkā bez maksas, arī digitalizētajai būtu jābūt bez. Sanāk, ka tā maksa ir kā bibliotēkas abonoments, tikai nejēdzīgi dārgs.