Vai jūs zinājāt, ka pirmais komerciālais laikrakstžurnālveidīgais resurss internetā tika palaists 1994. gadā vēl pirms parādījās Netscape pārlūks? Vai jūs zinājāt, ka tieši šai resursā vairumā tika tirgoti un sāka parādīties pirmie mums tik mīļie elementi - reklāmas baneri? Runa ir par resursu, kurš jau kādu laiku nav pieejams tiešsaistē, bet deviņdesmito otrajā pusē bija viens no manis iecienītākajiem - HotWired.

Atcerējoš par šo resursu tad, kad šodien netīšām savā Gūgles rīderī piefiksēju, ka dažas saites nosaukumā satur man tai laikā svētu vārdu - WebMonkey. Uzreizi atcerējos savus pirmos soļus internetā, web programmēšanā, tā iespēju un satura apzināšanā. Pirms nepilniem pieciem gadiem jau apraudāju lapas nāvi. Bet, sevpar lielu kaunu un nožēlu, biju palaidis garām lielo notikumu šī gada maijā. Bet par to pēc brīža.

HotWired bija lielāka konglomerāta Wired Ventures tiešsaistes sastāvdaļa. Bezsaistes sastāvdaļa bija Wired Magazine. Tiem gadiem ierasti - tiešsaistes un bezsaistes produkti nekādā veidā nepārklājās. Katram savs autorsaturs, katram savi autori. Pēc diviem gadiem parādījās arī apakšprojekts - WebMonkey. Šķiet, ka kaut kad tieši tad es arī tajā iemaldījos pirmo reizi. Kas interesanti, HotWired bija pamanījušies jau tad diezgan plaši eksperimentēt ar šauri specializētajiem saitiem. Lielākā daļa no 25 dažādiem vikipēdijā minētajiem projektiem dzīvoja vienu, divus, varbūt trīs gadus, ja paveicās. Tā kā internetu pamatā izmantoja tikai tehniski advancēti cilvēki, tad tieši tiem arī šis resurss vairāk tika domāts - tehnoloģijas, izstrādātāji, gīki vulgaris, resursi no sērijas , utt.

1998. gadā Condé Nast Publications par tiem laikiem abnormāliem 83 miljoniem dolāru iegādājās drukāto izdevumu Wired. Condé Nast ir atbildīgi par tādiem nevienam nezināmiem žurnāliņiem kā Vogue (ar ļoti veiksmīgo līdzprojektu style.com), GQ, Vanity Fair, The New Yorker, u.c. Diemžēl, sakritība vai neraža parastā, bet sekoja 2000. - 2002. gada krīze, kuras rezultātā žurnāla pārdošanas apjomi kritās dramatiski un nekāds baisais bizness nesanāca. Interesanti, ka toreizējais galvenais redaktors, kurš nāca no The Economist, bija spējis ne tikai pārliecināt izdevniecību, ka žurnālam ir nākotne, bet arī pats tam ticēt. Kā rezultātā, Wired atguvās. Šis žurnāls lēnām un neatlaidīgi mainījās, attālinoties no uz-gīkiem-orientēts tipa izdevuma un kļūstot par daudz saprotamāku cilvēkiem, kuri ar šīm pirms-dot-kom-buma tehniskajām lietām ir uz jūs. Tādējādi viņi pārdzīvoja principā visus savus konkurentus.

1999. gadā par 25 miljoniem dolāru no Lycos, kuri bija paguvuši no Wired Ventures mantot visu ar tiešsaisti saistīto, atpirka Wired lapu, kas līdz tam absolūti nebija saistīta ar drukāto izdevumu.

Nu, tad, lūk. Izrādās, ka tekošā gada maijā laikrakstu izdevējkantoris iegādājās no Lycos visu šo jau likvidēto saimniecību (precīzāk - to, kas no tās palicis) - WebMonkey, un HotWired. Lai arī no cita īpašnieka, tai pašā maijā izdevniecība iegādājās arī Ars Technica. Un, par lielu izbrīnu man diezgan veiksmīgi WebMonkey tika pārvērsts par Wiki. Pie kam, vizuālo noformējumu izveidojot tādu, lai man nobirtu nostaļģiska asariņa. Mani priecē, ka liels vecā tipa mēdiju kantoris spēj sekmīgi investēt un attīstīties jauno tehnoloģiju rotaļlaukumā. Piemēram, pirms diviem gadiem viņi iegādājās reddit, kas nebūt netraucēja projektam attīstīties par uz atvērtā koda bāzētu platformu.

Jā, vēlējos sākumā ielikt puņķainu vienrindīti, bet sanāca šāds atskats nesenā vēsturē.

Pa tam,cita izdevniecība - Ziff Davis, - ir paziņojusi, ka tās flagmanis 27 gadu garumā - žurnāls PC Magazine vairs nebūs pieejams drukātā veidā. Tas tiks maketēts un veidots tāpat kā iepriekš, ar visiem tiešsaistes rīkiem, papildinājumiem un satelītresursiem, bet vairs netiks piegādāts drukātā formā. To varēs abonēt un lasīt (par naudu, protams) uz datora. Šeit ir vērts piebilst, ka gan Wired, gan PC Magazine ir ļoti sirsnīgi un ilgi strādājuši pie tā, lai webu, kas sākotnēji bija kā papildinājums drukātajai versijai, pārvērstu par primāro un galveno informācijas piegādes avotu. Un tagad, šķiet, ir īstais brīdis sākt aizmirst par glancēta žurnāla lasīšanu uz poda.

Krīze, kā tas ir pierādījies, ir labs stimuls inovācijai. Un konkrēti šīs viens no blakusefektiem varētu būt drukāto mediju sabrukuma paātrināšana. Tiesa, nevar tā vienkārši pārlekt uz webu. Iepriekšminētie laikraksti ilgu laiku ir gājuši šo ceļu. Iespējams, ka to varētu ātrāk, bet viņiem nāca līdzi drukātā medija bagāža un ar to saistītā pasaules uztvere. Bet arī ar jauniem svaigiem uzskatiem, piegājieniem un metodēm ne vienmēr sokas tik labi, kā gribētos. Piemēram, The New York Times ar visiem saviem mega projektiem pašlaik neejot tik labi, kā vajadzētu. Vieni to asociē ar krīzi, citi ar to, ka beidzot NYT weba padarīšanas ir pāraugušas NYT organizatoriskās spējas, utt. Nezinu, laiks rādīs.