Valsts pārvalde un informācijas tehnoloģijas
Šodien man valsts pašrocīgi sniedza lielisu piemēru, kuru turpmāk izmantošu itin visur, kad sarunā būs jārunā par to, ka Latvija IT un IS jomā ir tur, kur tā ir.
- aprīlī (T=0) nosūtīju uz Iekšlietu ministrijas kanceleju (pirmais, kas ienāca prātā) vienu pavisam konkrētu lūgumu. Tā būtību pašlaik neatklāšu (iespējams, kad saņemšu atbildes), bet tehniski tas bija epasts, kurā palūdzu, ja vien ir iespēja, sniegt statistisku informāciju par konkrētu jautājumu.
Šodien saņēmu brīnumu. Epasts, izskatās, 8. maijā (T=6 darba dienas) ir nokļuvis līdz Valsts Policijai. Tātad, mans epasts tika, visticamākais, izdrukāts, novīzēts, parakstīts un pārsūtīts (papīra formā) tālāk. Pie kam, tas tika ieskanēts un atsūtīts man kā PDFs. Ar visu drukas kļūdu manā uzvārdā.
Un, nē, mani neinteresē, ka valstij nav naudas elektroniskajam parakstam savām iestādēm. Un, nē, mani neinteresē, ka pie vainas ir korupcija un absolūts kompetences trūkums. Valstij, manuprāt, nav nedz vēlēšanās, nedz kompetences darīt labus darbus. Nemaz ij nerunājot par motivāciju - valsts labklājību. Atrodiet kompetentu, patriotisku, spējīgu, loģiski domājošu, argumentēt spējīgu, spēcīgu un centīgu cilvēku (neticu, ka tādu nav), iedodiet viņam čupiņu padoto un darbu - tikt galā ar valsts idiotismu un atpalicību IT jomā. Da, manis pēc, es maksātu mēnesī piecīti, lai tik jūs izveidotu atbilstošu ministriju, kas ar šīm lietām nodarbojas valsts mērogā.
Šī nav pirmā tāda reize. Esmu saņēmis līdzīgu padarīšanu no Jelgavas Pašvaldības policijas - Wordā uzrakstītu, tad izdrukātu, tad iegrāmatotu, parakstītu un galu galā - atpakaļ ieskanētu atbildi uz manu epastu.
Ar šādu lietvedību mēs lieki nodarbinam cilvēkus ar sūdiem, tērējam jau tā ierobežotos cilvēkresursus (un ne tikai, ja godīgi) uz sūdiem, un tērējam baisi daudz naudas uz sūdiem tur, kur varētu visu darīt daudz labāk. Bet, nē. Nafig. Ja jau strādā, tad labāk neaiztikt.
2013. gada 16. maijā, plkst. 14:02
Pārsūti uz Bez Tabu vai Nekā personīga..., varbūt izraksies dziļāk kā tiek ne-lietderīgi lietots Valsts iestāžu darbinieku darba laiks... attiecīgi nodokļu maksātāju nauda!?
2013. gada 16. maijā, plkst. 14:03
Priekš kam? Tas kompleksi problēmu nerisinās.
2013. gada 16. maijā, plkst. 14:11
Njā.... Policijā neesmu nu jau ~ 10 gadus, bet nekas nav mainījies (facepalm) . Trakākais ir tas, ka VP atplestām rokām nevienu radošu cilvēku negaida. Ja aiz neuzmanības tāds tiek arī paņemts darbā, birokrātiskā mašīna to ar laiku salauž un cilvēks spiests aiziet...
2013. gada 16. maijā, plkst. 14:39
Valsts sociālā programma! Iedomājies cik daudz laika visādām muļķībām paliktu šiem darbiniekiem, ja nebūtu jānēsājas apkārt ar papīru un parakstiem? Nerunājot par to, ka beigu beigās vieni 20% čomu būtu jāatlaiž dēļ bezdarbības vai beidzot jāsūta staigāt pa ielām, patrulēt utt? Iniciatīva ir sodāma lieta...
2013. gada 16. maijā, plkst. 14:41
Nez cik paaudzēm jānomainās, lai kaut kas sāktu kustēt pareizā virzienā. Kāpēc kaut ko mainīt, ja 80% ierēdnīšiem ir labi apmaksdāts un stresa nenomākts darbs - bīdīt pāris rindkopas cauri visai mašinērijai.
2013. gada 16. maijā, plkst. 15:14
Tur jau tā lieta, ka apņēmīgi cilvēki varbūt būtu, bet neviens negrib malties ar to birokrātiju. Tev jau neviens neļaus iet un tagad kaut ko mainīt. Tur ir 100 un 1 papīrs, kas tev neļauj to darīt, kas liek darīt savādāk, kur visur jābūt parakstītam papīram. Lai izgrūztu kaut vienu ideju tev ir vajadzīgi nez cik paraksti. Iedomājies - ja tev sagribētos realizēt 20 idejas, cik laika tas prasītu, lai saņemtu visus parakstus. Tā kā kaut ko prātīgu varētu izdarīt tik noārdod visu saknē un tad sākot no jauna..
2013. gada 16. maijā, plkst. 15:26
Klasiska kļūda. Tu nevari noārdīt valsts pārvaldi (vai daļu no tās) saknē. Kaut ko veidot no jauna var atļauties tikai mazos apmēros.
2013. gada 16. maijā, plkst. 15:47
Šodien tieši saskāros ar šo jautājumu.
Lai uz muitu aizsūtītu pieteikumu EORI numuram, man vajagot izprintēt iesniegumu, tad parakstīt, ieskanēt un tad sūtīt kundzei uz epastu, tad kundze otrā galā izprintēs epasta pielikumu, ar manu iesniegumu, un parakstīs, tad skanēs atpakaļ man :D
Šito viņa man pa telefonu zvanot izstāstija, 1 minūti pēc mana epasta saņemšanas, kurā vaicāju, vai nevar ar elektronisko parakstu visu nokārtot? :D:D varēja vismaz uzdrukāt pff...
2013. gada 16. maijā, plkst. 15:49
Nu jā. Valstī visa attīstība IT jomā balstās tikai uz saujiņu entuziastu, kuriem jāstāv pretī visiem pārējiem, kam nav ne mazākās vēlmes kaut ko mainīt. Skatoties tendences e-jomā valstiskā līmenī - atliek tikai paskatīties kā E-lietu sekretariāts ir veiksmīgi sarucis līdz vienam depratamentam ar dažiem cilvēkiem. Protams, svarīgākais jau nav ministrijas un departamenti, bet valsts pārvaldē strādājošo vēlme kaut ko reāli mainī. Jā, un labi apmaksāts darbs valsts pārvaldē ir tikai "pareizajiem" cilvēkiem vai arī tiem, kas visu dienu var bīdīt solitāri vai sērfot netā par to saņemot algu. Iniciatīva valsts pārvaldē joprojām ir sodāma.
2013. gada 16. maijā, plkst. 15:58
<i>mans epasts tika, visticamākais, izdrukāts, novīzēts, parakstīts un pārsūtīts (papīra formā) tālāk.</i>
Vispirms es vēlējos pajautāt kā tu pats domā kam būtu jānotiek ar tavu epastu (iesniegumu)?
2013. gada 16. maijā, plkst. 17:25
Neatbildēšu par Kasparu, bet manā skatījumā - vai nu "jāprocesē" izmantojot elektronisko dokumentu vadības / lietvedības sistēmu vai vismaz jāpārsūta pa e-pastu elektroniska dokumenta veidā. Dokumentu pārveidošana turp-atpakaļ no elektroniska uz papīra foermas padara visas e-lietas bezjēdzīgas.
2013. gada 16. maijā, plkst. 17:39
Normund, dokumentu vadības sistēmās ir tā - tu pievieno dokumentu, nosūti kam vajag elektroniski, viņam izlec lodziņš "lūdzu uzlikt vīzu/rezolūciju".
Priekšnieks lejupielādē, izlasa, uzkliko "atbildēt pēc būtības" vai citu rīcību.
Sekretārei izlec lodziņš, viņa izlasa, ka jāatbild pēc būtības. Lejupielādē, izlasa vēlreiz, uzdrukā atbildi, nosūta vīzēšanai 5 cilvēkiem, kuri to apstiprina ar pogas klikšķi.
Visiem sistēmā līdz tam karājas paziņojums, ka "jānovīzē līdz XX. datumam", sarkani brīdinājumi, ja noteiktais termiņš tuvojas. Kad tas izdarīts, sekretāre izdrukā (ja pa papīra pastu sazinās) un sūta atbildi. Pofig, ar autoģenerētu birku par visiem vīzētājiem vai bez tās - bet sekretārei nav jāskraidelē. Un dokumenta kartiņas vēsturē skaidri redzams, kas un kad noticis. To pat var pievienot kā PDFu, ja kādam gribas.
Vairākus gadus reiz nostrādāju pie tādas sistēmas izstrādes - atkrīt dokumentu kopiju ķīpas un skraidelēšana pa gaiteņiem, medījot priekšnieku. Pilnai laimei visas tās vīzas tiek aizstātas ar e-parakstu un lietotājs saņem *.EDOC failu ar priekšnieku vīzētu failu. Bet sekretārei nav pat jāredz, kāds izskatās priekšnieks un nav jāgaida, kad viņam labpatiks izrauties no sapulcēm/komandējumiem un ierasties klātienē formalitātei parakstīties.
2013. gada 16. maijā, plkst. 18:40
Runājot par edoc failu. Būtu jauki, ja būtu gan edoc, gan ne-edoc. Jo ne visi spēs/pratīs atvērt edocus.
2013. gada 16. maijā, plkst. 20:38
<i>Vairākus gadus reiz nostrādāju pie tādas sistēmas izstrādes </i>
intereses pēc - tā bija viena iestāde/firma/ražotne ne? cik lietotāju?
2013. gada 16. maijā, plkst. 21:57
Normunds: īsi un vienkārši: http://edus.softikom.lv/klienti , katrā lietotāju skaits no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem. Biju tur 2. cilvēks, kas pieslēdzās izstrādei, strādāju tur kā sistēmu arhitekts-programmētājs.
Valsts iestādēm ir pienākums spēt apstrādāt EDOC failus, ja viņām tos piesūta, un tādēļ EDOC apstrādi iestādes prasīja realizēt sistēmā. Un es arī to taisīju. Un tur joprojām strādā tāda ļoti pieredzējusi lietvedības speciāliste, kura spēja apstāstīt labo praksi, kā tam jānotiek ar visu vīzēšanu un rezolūciju likšanu, lai iestādes būtu apmierinātas.
Atbilstošas sistēmas sen jau tiek lietotas. Tikai valsts bremzē to visu ieviest centralizēti, un tādu sistēmu iepirkumos pašvaldībām ir pilnīgs bardaks - katra pērk to, kuras acis tai labāk patīk, nekāda plānveidīguma. VARAM sakās atbildam par elektronisko pārvaldi, bet neizskatās, ka tai īpaši rūpētu šāda bardaka sakārtošana.
2013. gada 16. maijā, plkst. 22:58
OK, te jau problēmu loks paplašinās.
laacz kungs sūtīja nevis edoc, bet epastu. es personīgi nedomāju, ka kāds pie vesela saprāta esošs indivīds kādreiz savu jautājumu sūtīs edoc formā. vēl mazāk jau cilvēks-vulgaris-kompi-māku-tikai-ieslēgt vēlēsies saņemt edoc failus kurus viņš nevarēs ar dubultklikšķi atvērt.
nesen twiterī izskanēja savā būtībā vienkārša, patiesa un es pat teiktu ģeniāla doma. neba valsts kaut ko bremzē. šis bardaks, sistēmu savstarpēja nesavietojamība savā būtībā visizdevīgākais ir visādu sistēmu integratoriem, programmētājiem un izstrādātājiem. valsts, es domāju, būtu laimīga iegūt kaut vai vienotu elektronisko dokumentu aprites sistēmu, kas nebūtu proprietary risinājums un būtu ieviešams pārskatāmā laika posmā, teiksim 2-3 gadu laikā, saintegrēts ar visiem elektroniskajiem parakstiem, id kartēm un ko tik vēl ne. un ko pēc ieviešanas varētu uzturēt n kompānijas, kas ļautu iegūt normālu TOC.
2013. gada 16. maijā, plkst. 23:53
Normund, tas, kādu faila tipu pieņemt un kādu sūtīt atpakaļ, ir matu skaldīšana un procesu absolūti nemaina. Kā pasūtītājs pasūta, tā viņš dabūs ar iespēju jebkurā momentā pielāgot kā vajag. Kaut vai MP3 formātā iesniegumus pieņemt un sūtīt atpkaļ - tas lietas būtību nemaina.
Problēma ir nevis tādos viegli maināmos sīkumos, bet gan tajā, ka kā jau pareizi norādīji, ka vispār netiek plānota un koordinēta šādu sistēmu ieviešana. Katra iestāde pērk ko grib, pērk no kā vien grib un par cik vien grib, par kritēriju izmantojot tādu acu krāsu, kādu vien grib. Līdz 10'000Ls, jo tad konkurss nav jārīko. Vismaz tā savulaik bija. Ne kāda sistēmu salīdzināšana notiek, ne semināri visu sistēmu piegādātājiem tiek rīkoti, ne izmaksas rēķinātas - nekas. Jo katrs priekšnieks ir savā iestādē ķēniņš un attiecīgi arī rīkojas. Uzraudzības (VARAM vai e-lietu sekretariāta vai ĪUMEPL, utt) reāli nav, arī bez korupcijas noskaidrot izdevīgāko sistēmu un to ieviest visur (vairumā taču jābūt lētāk!) vai pasūtīt jaunu - tas acīmredzot ir pāri to visu e-lietu ministriju/ sekretariātu/ VARAMu un citu līdzīgo atbildīgo veidojumu spēkiem. Bet izdevīgi priekšniekiem! Kazi, varbūt arī policijai būtu ieviesta sava sistēma par to pašu naudu un vēl pāri paliktu, ja pasūtītu uzreiz kopīgi, nevis klusiņām katrs atsevišķi.
2013. gada 16. maijā, plkst. 21:28
Vnk jārīko t.s. japāņu streiks. Jaapgaž tās iestādes ar tūkstošiem iesniegumu, lai iemācās tikt ar tiem galā, t.i.efektivizēt savu darbību!
2013. gada 16. maijā, plkst. 21:32
Normund! Novēlu Tev pašam sev uzdot jautājumu - kā to izdarīt? Nevis uzsaukt sev - bet tas taču būs sasodīti grūti!
2013. gada 16. maijā, plkst. 22:49
un kurā brīdī, ja drīkst jautāt, es esmu sev kaut ko uzsaucis?
2013. gada 16. maijā, plkst. 21:54
Vispār. Edocus vizēt ir trakoti dārgi. Vismaz ar laika zīmogiem. Vizēt ar pašas sistēmas līdzekļiem - vēl izklausās ticami. Ir kāds mēģinājis valsts arhīvam iestumt elektroniskos dokumentus uzglabāšanai arhīvā ilgākām laikam? Kā ar formātiem, metadatiem, datu nesējiem? :) Kā tās vizas tiek arhivētas?
edoc atvērt var ar parasto 7zipu, jo dziļākajā būtībā ir archīvs. Un līdz konkrētajam failam aizrakties.
Drukāts tiks bezmaz viss, kamēr netiks norauta cilvēkam iespēja drukāt un par katru izdrukāto lapiņu būs jāatskaitās. Citādi ir mums valsts mēroga iestādes kur dokumentu kalni uz daudz-daudzsimt lapām tiek drukāti, atrastas kļūdas, samalti un drukāti atkal. Un atkal. Un atkal...
Daudziem patīk lasīt/koriģēt papīra variantu, attiecīgi tos grūtāk apmācīt uz track changes un komentāru lieliskumu.
Tāds teorētisks jautājums, par kuru esmu aizdomājies tumšos vakaros - kas notiek, ja kāds mēģina pārbaudīt super-parakstītu edocu (ar laika zīmogu), pēc konkrētā parakstītāja sertifikāta derīguma termiņa beigām?
2013. gada 16. maijā, plkst. 22:30
pyro: 1) čau! :)
edoc vīzēt nav dārgi - pirmkārt, korporatīvajai pakai tie nav ierobežoti, otrkārt - valsts pati savām iestādēm var noteikt tādu "līgumcenu", kādu pati vēlas. LVRTC taču ir valsts iestāde.
divos vārdos - ja privātajai atslēgai iztek derīguma termiņš, tad nekas neuzsprāgst, nekas nepazūd. Viss turpina savu gaitu, jau parakstītos vari pārbaudīt un redzēt, ka parakstīšanas brīdī privātā atslēga bijusi derīga. Un serveris ar savu izsniegto laika zīmogu par to galvo.
2013. gada 17. maijā, plkst. 07:01
precizējums - dārgi, no parakstīšanai vajadzīgā laika (ja jābaksta pin kodi), sistēmu attīstīšanas viedokļa, nodokļu maksātāju naudas, etc. aploksne arī maksā naudu, bet fiksētu. un jā - esmu par elektronizāciju, bet sakarīgā veidā.
labi, kur e-me to var redzēt? statusu "parakstīšanas brīdī derīgs sertifikāts, bet tagad derīguma termiņš ir beidzies"? jo, vai tad nebija tā, ka ar sertifikāta/zīmoga info e-me dodas pie torņa un taujā pēc patiesības konkrētajā brīdī?
jurka - tas ka 20kb parakstīts dokuments aizņem virs megabaita bija izteikti jautri. tad jautrie puiši no lvrtc torņa kaut ko uzlaboja, rezultātā ar vecāku aplikāciju jaunos edocus atvērt nevar, bet toties aizņem mazāk. atpakaļ savietojamība - phe.
2013. gada 17. maijā, plkst. 00:06
EDOCiem bez tā, ka tos ir grūti apstrādāt, jo paraksts jau nav pašam dokumentam, bet spakots ar to kopīgā arhīvā un atpakojot var pieņemt, ka word dokuments nav parakstīts, lai arī tajā tauta mēdz rakstīt 'šis dokuments ir elektroniski parakstīts :)', ir otrs mīnuss, ka tie ir baigi resni. Itkā saarhivējot un parakstot hašu, tam vajadzētu sanākt mazam, bet praksē edoki ir vairākkārt lielāki kā oriģināli un tā kā sistēmā parasti glabā gan edoku - lai būtu pierādījums, gan doku - lai ar to kautko var pasākt, sanāk daudz izķēzītas disku vietas. Papīrs ir stipri ekonomiskāks un videi draudzīgāks. Un vai kāds ar EDOCu vai tā saturu spēs vēl ko jēdzīgu izdarīt pēc gadiem 20 vai vairāk es stipri šaubos. Bet papirusi un pergamenti ir lasāmi joprojām :)
2013. gada 17. maijā, plkst. 07:09
autors parādīja, ka ne suda nezina par to, kāda ir liet vadībā valsts pārvalde. viens... pilsonis nosuta dumju e-pastu ministrijai, kur tā tiek reģistrēta un nosūtīta zemāk stāvošajam iestādēm, jo neviena ministrija pati ne SU nespēj atbildēt. uz ministrijas pārsūtītu vēstuli jāatbild uz oficiāli. veidlapām ar parakstiem, ja šuj arhīvos utt. rezultātā uz kretiniskako vēstuli jāatbild 3-4 cilvēkiem. ja to pasu vēstuli nosūtītu īstajai iestādei, pietiktu ar 1.
2013. gada 17. maijā, plkst. 08:26
budzis, savukārt, acīmredzami, visu spēj vienos naktī aizvērtām acīm sadalīt pēc piekritības un atbildības, ja? Es tieši to arī uzsvēru, ka pie esošā procesa tas viss ir apgrūtinoši un neefektīvi.
P.S. Kā gan zini, ka vēstule bija kretīniska un dumja?
2013. gada 17. maijā, plkst. 09:11
tur jau tā lieta, ka valsts iestādēm jau nu vajadzēja savu savstarpējo komunikāciju veikt elektroniski. Jo īpaši, ja runa ir par e-pasta pārsūtīšanu. Un, kā jau tika minēts iepriekš, vīzēt un parakstīt e-dokumentus iestādes var. vajag tikai gribēt.
2013. gada 17. maijā, plkst. 10:40
jā, tā vajadzētu būt. bet tad vienādojumā parādās kāds question everything grūtgalvis, kas sāk uzdot jautājumus a la lapsa - kā jūs variet pierādīt, ka dokumentu novīzēja priekšnieks nevis sekretāre ar vai bez priekšnieka ziņas? kāpēc iekš dokumenta izmaiņu vēstures ir viens laiks, bet zīmogam cits laiks, vai jūs variet izskaidrot kāpēc utt., utjpr.
ja kas, es atgādināšu - es piekrītu, ka dokumentu apritei jābūt elektroniskai, papīrs nav jātērē.
2013. gada 17. maijā, plkst. 11:47
Normund, "question everything" nav arguments diskusijā "e- pret papīru". Papīram mēdz būt vēl lielāki drošības caurumi, kā e-dokumentiem. Visus tevis uzdotos jautājumus var uzdot arī par papīra dokumentu (kā var pierādīt, ka ķeksi paraksta vietā tiešām licis pareizais cilvēks?). Turklāt - vīzēšana, sekretāres u. tt. ir iestādes iekšēja lieta. Atbildes saņēmējam nemaz nav jāzina un jāredz, kas dokumentu ir vīzējis. Šādus jautājumus var uzdot tikai audits, kuram pašam labi jāzina atbildes uz tiem.
2013. gada 17. maijā, plkst. 08:42
Arī mani valsts pārvalde ir salauzusi, mēģināju iet pret straumi un mainīt daudzas lietas IT, kaut kas izdevās (mājas lapā dokumentus sāka publicēt PDF, nevis docx/xlsx), bet kaut kas tā arī palika nemainīgs. Lielākā problēma ir vidējais vecums, visas 50-60 gadīgās tantītes nesaprot praktiski NEKO no IT. Bet ir trāpījušies arī samērā jauni cilvēki, kas liek aizdomāties, kādā veidā viņi ir tikuši strādāt valsts pārvaldē.
2013. gada 17. maijā, plkst. 10:27
Lai lietvedība būtu pa īstam elektroniska, vajag, lai e-paraksts ar laika zīmogu konkurē nevis ar pastmarkas cenu, bet ar izdrukas un pildspalvas izmaksām.
2013. gada 21. maijā, plkst. 11:56
kurā brīdī ZBH ir iemācījies normāli rakstīt ? ;)
2013. gada 17. maijā, plkst. 10:28
Btw, Tev uzvārds nebija drusciņ īsāks? :)
2013. gada 17. maijā, plkst. 10:29
Trešā rindkopa :)
2013. gada 17. maijā, plkst. 11:14
Problēma bieži vien ir tajā, ka statp iestādēm šis e-pasts ir jāpārsūta juridiski, jāpiešķir juridiski saistoša dokumenta statuss, jo parasts e-pasts principā nav drošs (integritāte, to gandrīz katrā drošībai veltītā pasākumā atgādina) un nav arī iesniegums dokumenta juridiskā izpratnē. Viena sistēma visiem būtu ļoti jauki un mēs dzīvotu laimīgi, bet to savukārt nepieļauj kaut kādi dokumenti (laikam Eiropas direktīvas) par konkurences ierobežošanu. Šo argumentu arī kaut kur dzirdēju. Jo kā uzvedīsies to risinājumu izstrādātāji, kuri netiks pie pasūtījuma? Sūdzības, tiesas utt.
2013. gada 17. maijā, plkst. 11:56
Nav problēmu pareizi pārsūtīt dokumentu no vienas iestādes otrai elektroniski. E-pasts šajā gadījumā arī nav problēma. Un tā noteikti nedrīkst būt drošības problēma pārsūtīt e-pastu no vienas iestādes otrai - ja tā ir, tad valstij tas ir nekavējoties jāatrisina. (BTW, e-pasts nav drošs komunikācijas līdzeklis ne tāpēc, ka pārsūtīšanas laikā dati zaudētu integritāti, bet gan tādēļ, ka dati netiek šifrēti un ir teorētiski pieejami, piemēram, e-pasta serveru administratoriem.) Un veidot kopējas sistēmas visām valsts pārvaldes iestādēm nav problēma. Vajag pareizi rīkot iepirkumus, nevis "piedzīt" savu firmu specifikai. Tiesa, tas, ka lielos iepirkumos vienmēr kāds zaudētājs sūdzēsies, gan ir problēma.
2013. gada 17. maijā, plkst. 14:05
Teikšu tā - visiem procesā iesaistītajiem šis bardaks ir izdevīgs. Valstī katastrofāli trūkst vīzijas, ko darīt! Ja papēta ~ 12 gadus vecus reportus par IKT attīstību valstī, tad ziemeļu kaimiņi ap to laiku publiski arī atzina "lack of strategy and vision". No mūsējiem nekas tāds nav manīts - acīmredzot vēl nav pamanīts. Kur tad tas mūsu vīzijas trūkums izpaužas? Paņemam jebkuru cienījamu iepirkumu. Īpaši cienījamos gadījumos speceni taisa ekspertīzes konkursos uzvarējuši "eksperti" visās jomās sagrābstot un paprasot visu "krutāko" un pa ausu galam dzirdēto, kas pasaulē ir (smejies vai raudi - purto standartus un pat neatšķir to pielietojumu un mērķus). Vai to vajag? Nav jau īsti neviena, kas pasaka ko vajag, pasūtītājs (valsts) skatās un blisinās - pasakiet mums, iedodiet mums, mēs tak jums par to maksājam!
2013. gada 17. maijā, plkst. 15:21
Manuprāt ar elektroniskajiem dokumentiem lietas aizies labāk, kad plaši un ērti varēs tikt izmantoti parakstītie PDF, bet EDOC tiks aizliegts ar likumu.
2013. gada 17. maijā, plkst. 16:33
Aha. Un kad ir jāiesniedz dokumentu pakete, tad tu parakstīsi katru PDF un par katru parakstu piķosi + tad visu varzu pievienosi e-pastam ? Tas nu gan būs ērti un lēti ! Pateiz EDOC vismaz dokumentu konteinera funkciju pilda normāli.
2013. gada 17. maijā, plkst. 16:44
Konteinera lomu pilda arī miskaste :) Par lētumu gan neesmu domājis, bet teikt, ka edoki ir ērti lietošanā var tikai to autors vai cilvēks, kam ikdienā ar tiem nav jāsaskaras.
2013. gada 17. maijā, plkst. 20:54
Piekrītu akselam par visiem 100%.
2013. gada 18. maijā, plkst. 01:42
Un kas tad beigās sanāk lētāk - ieskenēt, izdrukātu e-iesniegumu, parakstīt to un pa pastu aizsūtīt pāris tādiem kā tu (kopiju, protams, saglabājot arhīvā (mapē)) vai arī algot kādu, kas māk nedaudz vairāk par barības atrašanu, kas organizē, lai tādas lietas notiek elektroniski, kas izstrādā komplicētas (lasīt - dārgas) IS sistēmas? Mans minējums ir - pirmais. "Bet Zandi, tā ir ļoti tuvredzīga domāšana" - precīzi tā tu tagad nodomāji, bet man ar nožēlu ir jāatzīst, ka mūsu alkoholiķu sabiedrībā tā ir pavisam parasta (normāla) prakse. Cik daudz beigās arī vajag, lai proletariāti uzzinātu par kaut kādu skaitli X, kas ir iztērēts tavai digitalizācijai, salīdzinātu to ar to, cik daudz par tādu naudu var nopirkt veikalā divlitrīgos kefīrus un lai pēc tāda tavā blogā varētu lasīt sašutuma pilnus rakstus par to, cik viss ir slikti, par to, kā visi zog, par to, ka valdība slikta un valsts slikta, un sabiedrība slikta, un laacz tikai labs? Mans minējums ir - maz.
2013. gada 20. maijā, plkst. 10:37
piekrītu zandim, uzrakstījis gandrīz tieši to ko gribēju pats rakstīt. tikai tas, ka ne jau alkoholiķu sabiedrība ir pie vainas, bet mūsu (nodokļu maksātāju?) kopējais apjoms. acīmredzami, ka sabiedrība pati par sevi nesāks funkciklierēt labāk tikai no tā, ka viņu sabāzīs kādās dārgās elektroniskās sistēmās!
es par to, ka labāk maksāt cilvēkiem algās un prasīt no viņiem atbildību par rezultātu, nekā pirkt atkal un atkal jaunas iekārtas un sistēmas. (pie tam arī bagātie raud - skat kaut vai UK, kur ne vien viens miljardus vērts IT projekts ir norakstīts miskastē)
2013. gada 21. maijā, plkst. 10:04
un kas notiek tajā momentā, kad no cilvēkiem sāk prasīt to atbildību? viss ir apzīmogots, parakstīts un atbildīgi ir visi un neviens. Ja no šīm papīrlietām BŪTU iespēja dabūt kaut kādu atbildību, tad tas ir ok, bet diemžēl prakse pierāda pretējo - viss tiek izdarīts tā, lai to maksimāli diversificētu pa iespējams lielāku iestāžu un darbinieku skaitu, tīri tā, lai tev atkristu vēlme cīnīties un tērēt savu laiku meklējot kādu, kurš par kaut ko atbild un spēj kaut ko sakarīgu pateikt.
Kāda bija tā teorija? Ja vienā telpā sasēdina 1000 mērkaķus ar rakstāmmašīnām, tad ir iespēja ka vienu dienu viņi sarakstīs Hamletu. Taču manuprāt labāk ir viens dārgs, bet labs Šekspīrs kas to izdara ātri un efektīvi, lai jau tas ir dārgi, manis pēc, bet es vismaz zinu kas to dara un kā viņam sanāk, nekā meklēju to vienu rudo mērkaķi kas ir par kaut ko "atbildīgs"
2013. gada 19. maijā, plkst. 10:30
Tā atpakaļrāpulība drīzāk ir "plašo tautas masu" domāšanas veida atspoguļojums. Lielie biznesi ir atpalikušāki par iestādēm, lai gan loģiski būtu, ja būtu otrādi. Lielie telekomunikāciju operatori, lielās bankas darbjas analoģiski. Daži pat nevar saskaņot papīrus, ja neierodies pie viņiem uz KACu! ;)
2013. gada 21. maijā, plkst. 09:56
kaut kā jau tās darbavietas valstij jātaisa :))))))))
2013. gada 24. maijā, plkst. 12:12
Savulaik tiku nostrādājis vairākus gadus pašvaldībā. Tas, kā IT lietas notiek vai nenotiek atkarīgs no tā, kāds ir IT cilvēks un kādas ir viņa attiecības ar vadītāju. Reāli traka lieta ir, ka nav izstrādāts nepieciešamo lietu minimums - ir kur viss notiek, bet citur - pelējuma sēnes... Tas, kas mani visvairāk pārsteidza - visos tajos vairākajos gados nebija neviena datoriķu kopāsanākšana valsts līmenī. (Cik zinu - tad nekas vēl arvien nav mainījies) Tiek veidotas sistēmas, ieviesti produkti, bet nenotiek pat konsultēšanās par to, kas vajadzīgs un vai vispār vajadzīgs. Tiek "apgūta" nauda. Pie mums jau viss notiek kā Latvijas ceļu būvē - pelna nevis ar labiem ceļiem, bet to lāpīšanu - tāpat tas ir ar dokumentu apriti. Nav vēlēšanās, lai izveidotu salīdzinoši vienkāršu un strādājošu sistēmu (kas pie tam ir būtībā neliela, jo mēs esam atlikuši jau zem 2 miljoniem), bet rada čakarus, ko "lāpīt". Bet problēma jau ir arī tur, ka bezatbildīgi ir arī programmētāji, jo, ja maksā, tad gatavi "ražot" absolūtas nejēdzības - ka tik maksā. Tas tāpat kā pārtikas veikalos piešpricē gaļai klāt šķidrumus - masai... Nav dūšas nostāties pretī... kā jau mums visiem...
2013. gada 27. maijā, plkst. 00:06
+1
2013. gada 28. maijā, plkst. 00:32
Ceļu būvē bedrīšu lāpītāji strādā ar zaudējumiem. Tiko nesen Ušaks uzsita gaisā Ceļu Pārvaldi saviem čomiem pa lēto, jo bija miljonu zaudējumi. ;-)
2013. gada 26. jūlijā, plkst. 11:32
Soore par nekropostingu, bet tikai tagad pamanīju šo sāpi.
Es reiz rakstīju Rīgas Satiksmei par to, ka man nepatīk autobusi, kuri 70 vietās velķas uz 40, neatkarīgi vai diena vai nakts. Līkumainos posmos tos brīnumus apdzīt negribās, pieturās, kur nav neviena cilvēka, tie neiegriežas... Iesniegumā nekur neminēju savu uzvārdu, tikai e-pasts un vārds (kas varēja būt bezgala fiktīvs). Klāt pierakstīju, ka man nevajag 30 parakstus un oficiālo atrakstīšanos, gribu paust savu sāpi un, ja tāda ir, dzirdēt jēdzīgu atbildi. Protams, ka tie nabagi drukāja un parakstīja manam e-pastam (kā personai) paredzētu vēstuli, tālāk skenēja un reģistrēja, pārsūtīja un atsūtīja...