Fermā nevis tā, kas savulaik draugos vai kādam laukos, bet gan tas, kas slavenais metemātiķis-tuklītis Pjērs de Fermā. Te nu gan būsim godīgi - šis nelielais ieraksts nebūs īsti par viņu. Pat par viņa pēdējo teorēmu ne.

Apsekojot savu ikdienu un pārcilājot atmiņu akmeņus, ir skaidrs, ka, pametot novārtā šo vietni, esmu pametis novārtā arī dalīšanos ārpus sociālajiem tīkliem. No vienas puses - eju līdzi laikam, no otras - man tomēr ir blogs. Citiem tāda nav.

Bez sevišķa papildus trokšņa, prezentēju vienu no nedaudzajiem iknedēļas apkārtrakstiem, kura iekrišanu savā e-pastā sagaidu ar aizrautību - Fermat's Library: Paper of the week. Šī "bibliotēka" reizi nedēļā publicē anotētus (!) ļoti aktuālus vai kādā jomā īpaši svarīgus akadēmiska rakstura vai citādus dokumentus.

Piemēram, šādi izskatās viens no e-pastiem:

This week’s paper is "How to explain zero-knowledge protocols to your children” (1990) by Jean-Jacques Quisquater, Louis Guillou, Marie Annick and Tom Berson. With a zero-knowledge protocol you can prove the validity of a given assertion without conveying any information apart from the fact that the assertion is indeed valid. Zero-knowledge proofs were first introduced in 1985 by Goldwasser et all in the seminal paper "The Knowledge Complexity of Interactive Proof-Systems”. Goldwasser et all ended up being awarded the Gödel Prize in 1993 for their work in Interactive proofs and zero-knowledge proofs. Zero-knowledge proofs went on to become an incredibly influential concept in computer science with applications ranging from practical identity schemes to theoretical complexity problems.

The concept of a zero-knowledge proof can be hard to wrap your head around. This short paper does an incredible job of explaining a complex concept in a fun, memorable way. You can find the annotated version here: http://fermatslibrary.com/s/how-to-explain-zero-knowledge-protocols-to-your-children

Projekts ir lielisks, lai paplašinātu savu redzējumu.