Pēc iepriekšējā ieraksta atsauksmēm, sapratu, ka daudziem pietrūka biužuki. No tiem vienu pieliku. Citiem, savukārt, pietrūka alternatīvu sistēmu izklāsta. Pēdējiem lai top šis teksta un saišu blāķis. Veicu sīkāku izpēti un galu galā nonācu pie kaut kāda kopsaucēja par visām šitām bezvadu padarīšanām.

Pieņemu, ka, ja Tev ir siekalām noslacīts galds par bezvadiem, AirPlay un tā visa sajūgšanu ar savu superduper makintošu vai iErīci, bet tomēr veselais saprāts stāv makam priekšā kā Irbe (iRbe?). Viņš atieztiem zobiem rēc, ka vajag tomēr vismaz pieklājības pēc apskatīties uz alternatīvām. Pretējā gadījumā ar kļušku pa bašku. Lasi vien tālāk.

Savukārt, ja esi tipisks "ābols šmābols", vai arī esi jau sācis būvēt savu izklaides sistēmu uz DLNA bāzes, tad arī lasi tālāk, jo tapsi pgaismots.

Noteikti ielūkojies komentāros, jo drošs, ka atradīsies labāki zinātāji par mani, kas paskaidros nepaskaidroto, izlabos sameloto un vispār - visu saliks pa plauktiņiem.

Mūsdienās lielākā daļa cilvēku legālās (vai nelegālās) mūzikas kolekcijas ir datoros un telefonos. Nereti tā ir tik lieliskā kvalitātē, ka atskaņot sava bērna Džastinu Bīberu, Rebeku kānuviņutur, Lonely Island un pārējos gribās tieši no šīm ierīcēm. Pašlaik labākā situācijā ir tieši Apple uzparikšu lietotāji, jo tām bezvadu vai vadu atskaņošana uz tīklā esošu un pazīstamu iekārtu ir, kā saka, jau no kastes. Ne iErīcēm, savukārt, tas ir bik čakarīgāk, bet arī var, ja zin kur un kā rakt. Tāpēc arī aizvien biežāk jau tagad redzam skandas un veselas mājas izklaides sistēmas, kuras var iespraust ar vadu vai bez vadiem mājas tīklā un diriģēt visu padarīšanu no datora, nesatraucoties par vadiem.

Pašlaik nepievērsīšos tīklotu resīveru daļai. Ja jau sākās viss ar AirPlay skandām, tad lai arī pabeidzas ar bezvadu skandām. Provēšu apstāstīt par to, ko internetos esmu izracis par iespēju no sava mūzikas atskaņotāja (programmas va iekārtas) pārsūtīt skaņu pa tiešo bez vadiem uz skandām. Labojiet, oponējiet un izsakieties komentāros, ja ir kas sakāms.

Principā, ja ir vēlme klausīties (teorētiski - arī skatīties, bet atkal pārāk plaši ņemam...), mums ir divi varianti. Ja neskaita pārējos.

Pirmais ir jau atrādītais AirPlay protokols, kurš ir Apple izgudrots, Apple licencēts un Apple atbalstīts. To prot visi Apple mediju atskaņošanas rīki - sākot no programmas vārdā iTunes (PC un Mac), turpinot ar jaunākas paaudzes iPod, teju visiem iPhone, iPad, utt. To nereti prot arī dažādi mediju centri, bet par to atkal citreiz (vai nekad).

Otra lieta, kur Apple nu nekādi nav iesaistīta, ir DLNA. DLNA atbalstu Tu, visticamākais, atradīsi katrā par “gudro” nodēvētajā televizorā. Uz datora pietiek lietot kādu no programmām, kas to atbalsta (Windows Media Player uz PC, MediaCloud uz Mac, XBMC uz visiem, utt), daži androīdi, iksboksi, nokijas (jā, nokijas), iOS aplikācijas, utt.

Diemžēl, vairāk vai mazāk augstas kvalitātes atskaņojošās aparatūras izvēle, kura spēj būt par AirPlay protokola galamērķiem, ir ierobežota. Paveroties Apple virtuālajā bodē, izrādās, ka tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ja Tev ir 20 pirksti. Gandrīz visi ir jancīgas formas. Visi ir no lielajiem vārdiem (Bang & Olufsen, Bowers & Wilkins, tas pats Philips, utt). Un, lai jums nešķistu, ka man izsniegtais Philips Fidelio SoundSphere ir pats dārgākais, tad te būs mēbelei līdzīgs klucis Libratone Lounge, kurš maksā vienu tūkstoti latu. Skandināvu dizains, jā.

Savukārt, ja esi izdomājis, ka DLNA ir forši un maksāt vairāk negribās, nāksies diebt uz makanu datubāzi ar iekārtām, kas to atbalsta. Piemēram, šogad pats ONKYO sācis piedāvāt (vismaz Japānā) DLNA akustiskās figņas. Vēl pāris, un tas arī viss. Tik tiešām - milzīgajā ražotāju un saražotā klāstā nav pieejamas vienkārši plikas bezvadu akustiskās sistēmas.

Nepretendēju uz patiesību, bet iegūt atļauju no Apple ražot iekārtu, kas atbalsta AirPlay protokolu, nav viegli. Vismaz pēc tā izskatās. Nepieciešams reāli pārliecināt pasaules vērtīgāko kompjūteru un tālruņu ražotāju par savas uzpariktes izcilību. Atnāks tāds mazais RRR un takš nedabūs licenci, kamēr nepanēsās Kuka kungu pa savu bezatbalss skaņu testu telpu kukuragā.

Skandas, kuras spētu saprast gan AirPlay, gan DLNA, ir milzīgs retums, bet ir. Piemēram, SA-NS500 par četrsimts zaļajiem iekš USA. Ak, šim modelim ir arī piecas stundas velkošs akumulatora režīms, lai būtu tīri bez vadiem savā dārza ballītē vai askētiskā istabā uz galda :))

Beigu beigās secinājums uzprasās viens. Viens secinājums, ka visi dalās divās daļās un pārējos.

Ja ir slinkums domāt, zīmēt, skrūvēt, vilkt vadus, tad vēl apmācīt daiļo dzimumu un suņkaķi to visu lietot, pietiek iegādāties divas (vai vienu - gygy) tumbiņas un miers. Izvēle nav liela, bet šis tas ir, un, domājams, būs vēl vairāk.

Otrajā pusē nāk tie, kas grib audiovizuālu konstruktoru. Nopērkam vairāk vai mazāk pazīstamu labāku vai sūdīgāku sistēmu, un basta. Resīveris ir "sazvanāms" vai nu caur AirPlay, vai arī DLNA, pogas saspiest mākam, un aidā. Bet tas jau ir pasākums, par kuru man nav ne mazākās nojausmas.

Un, kā jau minēju, ir arī pārējie. Daļa no pārējiem nolems iegādāties kādu bezvadu AirPlay (skat., Apple AirPort Express) vai DLNA analogu, kurš kalpo kā saņemošā ierīce, bet beigās padod visu tālāk pa vadiem. Taču, teikšu jums, tas ir nabagā cilvēka risinājums. Esiet īsti veči un īstas bābas, ņemiet rokā sevi un sataisiet visu pareizi. Es to domāju nopietni. Sliktākajā gadījumā var nopirkt riktīgi biezo audiovideo resīveri ar riktīgi biezajām tumbām un pa samērojami biezu naudu nopirkt mazu USB iespraužamu adapterīti, kurš spēs pa bezvadiem padot signālu uz riktīgi biezo resīveri. Teju vai katram no lielajiem ražotājiem kāds tāda veida komplekts ir pieejams.

Nākamā daļa no pārējiem paķers kādu Turtle Beach skaņas karti vai vēl labāk - divas, novilks nejēgā kvalitatīvus vadus līdz savam haiend atskaņošanas risinājumam (lasīt - 2 x RRR S50 caur to pašu RRR pastūzi), un būs gandarīti.