Stopošanas atstāsts
Tā nu mums iet, jocīgi mazliet..
✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.
Tā nu mums iet, jocīgi mazliet..
KIKA
2002. gada 2. septembrī, plkst. 13:53
Vinam moš kads krenkis bija piemeties
DanteX
2002. gada 2. septembrī, plkst. 13:53
Laacz, ne jau teica - ja nu cilveekam ir tik ljoti gruushi gruushi, ka gruushaak vairs nav kur, tad jamajam ir po... ar ko un kur :)
laacz
2002. gada 2. septembrī, plkst. 13:54
pietiekoši nelaimīgi apprecējies, bērns slimnīcā (sadzīviska trauma), sieva ar bērnu. pats braukā pa darba vajadzībām.
aabols
2002. gada 2. septembrī, plkst. 14:05
aa to jau vinjsh paspeeja izstaastiit?
agressor
2002. gada 3. septembrī, plkst. 08:07
a vinjah peec tam nesalauza tai meiteniitei kaaju ?
gude
2002. gada 3. septembrī, plkst. 09:11
A ko tu dariji uz shosejais aiz Ikskiles??? Diezgan tuksneshaina vieta:))
Dantex
2002. gada 3. septembrī, plkst. 10:39
gude - nu tev arii viss jaazin. varbuut cilveekiem sagribeejaas divataa pabuut tuksneshainaa vietaa :)
laacz
2002. gada 3. septembrī, plkst. 12:15
bijaam iebraukushi Ikshkjilee (kas nebuut nav tuksneshaina vieta) pie manas maaminjas, maasinjaam un maasasmeitas.
Zintish
2002. gada 3. septembrī, plkst. 12:45
ekh, gan jau ar laiku ne taadi vien staastinji staastaami buus!
;))
gude
2002. gada 4. septembrī, plkst. 09:12
:) nu pati ikskile nav, bet aiz ikskiles gan ir tuksneshains:) Es tur ar dzivoju, nu ikskilee, nevis tuksnshainajaa:)