← Uz sākumu Stopošanas atstāsts 2002. gada 2. septembrī | 10 komentāri Tā nu mums iet, jocīgi mazliet..
Ierakstiem, kas vecāki par 42 dienām, komentēšanas iespēja tiek slēgta. Ja Tev aizvien ir ko teikt, dod ziņu jebkurā veidā, kurš norādīts teitan.
2002. gada 2. septembrī, plkst. 13:53
Vinam moš kads krenkis bija piemeties
2002. gada 2. septembrī, plkst. 13:53
Laacz, ne jau teica - ja nu cilveekam ir tik ljoti gruushi gruushi, ka gruushaak vairs nav kur, tad jamajam ir po... ar ko un kur :)
2002. gada 2. septembrī, plkst. 13:54
pietiekoši nelaimīgi apprecējies, bērns slimnīcā (sadzīviska trauma), sieva ar bērnu. pats braukā pa darba vajadzībām.
2002. gada 2. septembrī, plkst. 14:05
aa to jau vinjsh paspeeja izstaastiit?
2002. gada 3. septembrī, plkst. 08:07
a vinjah peec tam nesalauza tai meiteniitei kaaju ?
2002. gada 3. septembrī, plkst. 09:11
A ko tu dariji uz shosejais aiz Ikskiles??? Diezgan tuksneshaina vieta:))
2002. gada 3. septembrī, plkst. 10:39
gude - nu tev arii viss jaazin. varbuut cilveekiem sagribeejaas divataa pabuut tuksneshainaa vietaa :)
2002. gada 3. septembrī, plkst. 12:15
bijaam iebraukushi Ikshkjilee (kas nebuut nav tuksneshaina vieta) pie manas maaminjas, maasinjaam un maasasmeitas.
2002. gada 3. septembrī, plkst. 12:45
ekh, gan jau ar laiku ne taadi vien staastinji staastaami buus!
;))
2002. gada 4. septembrī, plkst. 09:12
:) nu pati ikskile nav, bet aiz ikskiles gan ir tuksneshains:) Es tur ar dzivoju, nu ikskilee, nevis tuksnshainajaa:)