Apakšvirsraksts noteikti skan šādi: viņš tikai vēlējās sev plastmasas sūdiņus ar latvju rakstiem; mēnesi pirms ziemassvētkiem; tu totāli noticēsi, kas notika tālāk.

Vai es maz nojautu, kas notiks, kad 22. novembrī piespiedu podziņu "Publish" rakstam "Numura zīmes rāmītis ar mazliet Latvijas. Gribi?"? Tehniski tas ir retorisks jautājums, bet tai pašā laikā tas tāds nav. Jā, es zināju, ka sekos. Kristāldzidra skaidrība. Savākšu labākajā gadījumā dažus gribētājus, mazliet piemaksāšu un beigu beigās pasūtīšu simts rāmīšus. Nieks. Dāvanām paliks. Rādās, ka nezināju gan...

Te Tev nu bija.

Tieši pēc divām nedēļām (6. decembrī) finalizēju pasūtījumu. 1250 rāmīšus, kuru ražošanā piedalīties bija ar mieru 329 gribētāji. No tiem negaidītu uzticību izrādīja un priekšapmaksu veica 248. Tiem, kas gribēja caur Omniva, par papildus samaksu nosūtīju caur to. Tika reģionālajiem izplatītājiem atdots tas, kas viņiem jāatdod. Reizi dienā es stundu nodarbojos ar to izsniegšanu klātienē. Pagaidām šķiet, ka vienreizējs viena cilvēka un vienas preces interneta veikals darbojies pārsteidzoši lieliski. Bet tagad visu pēc kārtas.

Kā jau minēju, saņemtais pasūtījumu skaits jau pirmajā vakarā pārsniedza gaidīto. Pusnaktī bija jau 131 gribētājs un 464 gribēto rāmīšu. Pēc tam, kad dīvainā eiforija nedaudz pārgāja, sapratu, ka nupat briest sūdi. Apjoms ir diezgan tā neko. Bija divi varianti - raut nost pieteikšanos, vai arī pieturēties pie solītā un gaidīt 1. decembri. Motivāciju otrajam atrast nebija grūti. Pasākums ir interesants, jo nekad neko tādu darījis neesmu. Izaicinājums nešķita kosmisks. Labs darbs, kurš cels manu pašvērtējumu caur citu cilvēku prieku. Karmas punkti. Un tā tālāk. "Challenge accepted!"

Tādējādi nācās mainīt arī stratēģiju. Skaidrs, ka bija nepieciešami mazliet savādāki risinājumi, nekā "brauc pakaļ!". Nedz es fiziski spēšu izdalīt, nedz atsekot - kam un cik ir atdots, kas ir samaksājis, utt. Kamēr cilvēki turpināja pieteikties, ķēros pie darba.

Pirmām kārtām, izpētīju visvisādus piegāžu variantus. To ir daudz. Latvijas Pastam ir pakalpojums Ekstra pasts, kura ietvaros piegādes vietu skaits ir feins. Ir vēl DPD (bijusī Paku Bode), tagad kaut kas cits. Ir arī bijušais Igaunijas nacionālais pasts, jeb Omniva ar saviem pakomātiem. Paralēli ļoti labi cilvēki pieteicās par reģionālajiem dīleriem, piedāvājot savus resursus pie izdales.

Otrām kārtām, nāca negaidīta atklāsme, ka šādu apjomu es īsti nevaru mierīgu sirdi nofinansēt, lai vēlmi izrādījušie pircēji man par to samaksātu pēc tam. Teorētiski, protams, varētu, bet pieteikties ir viens, taču atbraukt pakaļ un samaksāt pavisam kas cits. Riski riskiem.

Trešām kārtām, kļuva skaidrs, ka ir nepieciešama kaut kāda pēc iespējas vairāk automatizēta visu ķēdes posmu apstrāde. Lai nemēģinātu sazināties ar katru individuāli ar mērķi noskaidrot piegādes veidus, lūgt priekšapmaksu, utt.

Tādēļ dažu stundu laikā uztapa mana lepnā pasūtījumu vadības sistēma ar nosaukumu "Manāž, manāž!":) Ceļš vienkāršs. Automatizēti savācam no Google Sheets jaunos pieteikumus. Izsūtam pieteicējiem e-pastu ar aicinājumu nākt un izvēlēties piegādes veidu (Omniva, pašizvede vai reģionālais dīleris), precizēt vēlamo rāmīšu skaitu, kā arī norādīt apmaksas veidu (priekšapmaksa vai pēcapmaksa). Kad pieteicējs ir apstiprinājis savu izvēli, pateicamies un gaidam.

Ceturtām kārtām, nācās nedaudz satraukties un skaidrot, vai ražotājam apjoms būs paceļams. It sevišķi visu sarežģīja jocīgie ziemassvētki, kad, kā izrādās, tipogrāfijas ir diezgan noslogotas, tāpēc arī tādus svārstīgus klientus (man 100, nē 500, nē 1000, nē 1250 rāmīšus) īsti nevar apmierināt.

Man par pārsteigumu, skaits nesamazinājās. Pie kam, milzums daudz izvēlējās gan dīlerus, gan pakomātu pakalpojumus. Pirmais mani dikti nesatrauca, bet otrais lika sākt domāt. Īsti negribējās pavadīt cauras naktis, braukājot pa reģiona pakomātiem un mēģinot nosūtīt paciņas. Sazinājos ar Omniva, noslēdzu līgumu. Tagad paciņas es varu ērti samest visas vienā pakomāta lielajā kastē vai pat izsaukt kurjeru (virs pieciem sūtījumiem tas ir bez maksas). Adrešu kartes varu izdrukāt no viņu pašapkalpošanā vides uz uzlīmju papīra.

Nu, re. Tagad it kā tikai gaidīšanas vaina. Pa ceļam gan radās pāris ražošanas procesa nianses. Pirmais paraugs no tipogrāfijas bija nelāgs. Baltā krāsa bija pelēka. Un tuvojās Ziemassvētku laiks, kas nozīmē, ka iespraukties ar testēšanu un paraugiem pa vidu visam, kļūst gauži grūti. Kad jau sāku lēnām stresot un meklēt un gatavoties plānam "B" (LatSign, piemēram, kas ir stipri dārgāks), ieradās nākamais paraudziņš ar dubultā uzdrukātu balto krāsu. Eiforija. Ir daile. Un ir vēl daždesmit centi klāt pie cenas. Bet pagaidām ir pat kaut kādi aizdomīgi plusi.

Vienā brīdī gan es pamanījos ieturēt nelielu pauzīti. Kamēr visa šeptēšanās, skaidrošanās, taisīšana, priecāšanās bija procesā, nekādas dižās pārdomas galvā neviesās. Darāmā un plānojamā daudz. Bet tanī brīdī, kad es iegāju bankas filiālē ar apmaksājamu tipenes rēķinu, aiz muguras uzradās rūķītis "Bail Nav?". Padomāsim tagad kārtīgi. Divu nedēļu laikā es uz goda vārda esmu no vairākiem simtiem cilvēku dabūjis vairākus tūkstošus eiro. Ar tipogrāfiju man arī nav nekāda līguma - viss notiek uz mutiskas vienošanās pamata. Galu galā, var gadīties, ka gala produkts neatbilst paraugam vai arī ražošanas termiņi netiek ievēroti. Beigās rūķīti paņēmu un aizlidināju nafig. Problēmas risināsim to ierašanās secībā.

Un tā nu 9. decembrī es saņēmu rāmīšus. 1250. Pretēji skeptiķiem, viss salīda vienā reisā. Pāris vietās pie piebremzēšanas gan nācās pieturēt ar roku ;)

Piektais decembris bija nolikts kā priekšapmaksas gala termiņš, tāpēc viss pagaidām skaisti ierakstījās plānā.

Sākumā biju domājis glaunu iesaiņojumu - kastītes, burbuļplēve, utt. Milzīgs paldies @libarte par pacietīgu ievadīšanu kartona izstrādājumu ražotāju biznesā. Kā arī paldies FEFCO katalogam. Tagad es par kastītēm zinu vairāk nekā pirms tam :) Vēl bija doma, ka varētu varbūt kaut ko foršu piedrukāt klāt. Piemēram, savu logotipu un vārdus "eko", "nesatur ģmo", "vegāniem piemērots", "bez glutēna", "nav alergēnu", utt.

Laika trūkuma dēļ beigu beigās izlīdzējos ar alternatīvu - būvmateriālu veikalā iegādājos 300 metrus iesaiņojamās plēves, 240 metrus līmlentas un nolēmu iesaiņot tikai tās paciņas, kuras tiek sūtītas caur Omniva. Rezultātā iesaiņojuma izmaksas samazinājās no daždesmit centiem par iepakojumu uz 11€ par visu. Kastītes nesanāca noorganizēt arī tīri vienkāršu apsvērumu dēļ - nepieciešamo mazo skaitu uz Ziemassvētku trakuma laiku neviens tā īsti negribēja ķēpāties un taisīt. Beigās sapratu arī to, ka kastītes principā vajadzētu dažādu izmēru, ja gribās pa smuko.

Nācās arī papildināt pasūtījumu vadības sistēmu ar vairākām nelielām lietiņām. Pasūtījumu meklēšanas un apstrādes lapiņu, lai no telefona var redzēt stāvokli, kā arī atzīmēt apmaksu un atdošanu. Pasūtījumu faila izveidi Omniva tīkamā formātā to tālākai ielādei viņu sistēmā (lai nav visi gribētāji ar roku jāraksta). Piegāžu atskaites izlāde no Omniva un ielāde manā sistēmā, lai automātiski piegādātos atzīmētu (viņu sistēma ir tik traka, ka beigās vienkāršāk bija izmantot viņu publisko paciņu atsekošanu un nečakarēties). Konta izrakstu izlāde no Swedbank un to ielādi manā sistēmā, lai automātiski atzīmētu apmaksas un nosūtītu apstiprinājuma e-pastus. Un vēl šādiem tādiem nieciņiem.

Vēl nācās sūtīt atgādinājumus tiem, kas nebija ieskatījušies e-pastos. Vai arī nebija saņēmuši, jo fiksajai e-pastu izsūtīšanai sākumā izmantoju Mailgun, kas bija ātrākais un vienkāršākais. Beigu beigās tāpat nācās papildināt risinājumu ar izsūtīšanu caur sevi, jo inbox.lv vienkārši nepiegādāja.

Galu galā, nonācu līdz iesaiņošanai. Tās, man par lielu izbrīnu, bija tikai četras stundas. Nācās mazliet pirms tam pārdomāt efektīvākos veidus, bet gala rezultāts bija negaidīti labs. It sevišķi, ja ielādējot datus Omniva sistēmā, izmanto citādi nepieejamo lauku "Piezīmes", kurā ierakstītais pasūtījuma numurs un rāmīšu skaits tiek pēc tam izdrukāts uz uzlīmes.

Piegādes ir vienkārši. Par Omniva vispār nav vērts runāt. Viss notiek negaidīti eleganti. Bija stress par vienu noklīdušu paciņu, bet tā, kamēr gulēju, atradās. Dīleriem, savukārt, tika atdots saraksts ar viņu klientiem un paši rāmīši. Viņu klientiem tika aizsūtīts e-pasts ar dīlera kontaktiem.

Es pats reizi dienā stundu strādāju ar laptopu mīkstā dīvānā un satiku daudz cilvēkus. Satiku bijušos klasesbiedrus, kolēģus, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, iepazinos ar nekad neredzētiem.

Daži sūtījumi bija jāpietur, jo cilvēki Latvijā plānoja ierasties tikai noteiktos datumos. Citi aizgāja uz ārzemēm.

Bija arī neražas. Tie paši nabaga inbox.lv gribētāji, kas nesaņēma e-pastus. Bet to mēs salabojām. Vēl es pamanījos aizmirst par tiem, kas bija paģērējuši izņemt uz vietas, bet maksāt arī uz vietas. Labi, ka attapos laicīgi. Te gan bija otrs stresa brīdis. Tad, kad apjautu kļūdu, diezgan drudžaini ņēmos veikt inventarizāciju. Liels bija mans atvieglojums, kad izrādījās, ka pasūtītais rāmīšu skaits bija pietiekams, un viss, ko biju aizmirsis, bija vienkārši izsūtīt info :)

Tiem, kas nebija ieradušies saņemt, nosūtīju atgādinājuma īsziņas. Draudzīgas :) Šobrīd ir jau pienācis gala termiņš un ir arī atskaitīta atpakaļ nauda tiem, kas samaksāja, bet dažādu iemeslu dēļ mani vai nu ignorē, vai atteicās satikt. Te atkal nelieli mīnusi - parādījās jauna izmaksu pozīcija ar komisijas maksām par naudas pārskaitījumiem citu banku klientiem.

Nu, kaut kā tā. Varbūt izklausās pēc baisas ņemšanās, bet patiesībā viss ir attieksmē. Un plānošanā. Man tas bija interesanti un aizraujoši. Šādu pieredzi par svešu naudu var nopirkt :P Uzzināju ļoti daudz par order fullfillment, shipping, customer relations un citiem procesiem. Iepazinos ar ļoti daudz cilvēkiem. Izrādās, ka sagādāju nopietnu prieku daudziem jo daudziem. Sapratu, ka arī netīšām var uztrāpīt uz kaut ko lielu :) To, ka nebija nemaz tik traki, pierāda tas, ka par visu šo domājot, es jūtos gandarīts un smaidu. Pāris nelielas satraukuma epizodes, bet nevienā brīdī nebija domas "nu, nafig es to daru?!". Jāņem vērā arī tas, ka es neapgalvoju, ka "nekad vairs".

Visa šī sakarā es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem, kas iesaistījās un atbalstīja. Ģimenei, māksliniekam, izplatītājiem, kolēģiem, ražotāja pārstāvim un Omniva menedžerim. Un, galu galā, jums - kas patiesībā diezgan svešam cilvēkam tā vienkārši aizskaitīja naudu, jo viņš paprasīja :)

Lai gan šī negaidītā epopeja izvērtās par diezgan nopietna apmēra padarīšanu, atziņa ir diezgan rožaina. Ja ir forša ideja, tad mazais bizness nav grūti. Vienīgā ķibele - sākotnējās investīcijas, ja pašiem sākotnējās finanses pacelt nav iespējams. Tā arī ir tā galvenā atziņa - vajag tik darīt. Vēl viena lieta - cilvēkiem patīk, kad viņus apčubina. Tāpēc uz komunikāciju taupīt nevajag. Protams, bezjēdzīgi neko rakstīt arī nevajag. Saprotam atslēgas brīžus, kad ir viņam ir svarīgi kaut ko uzzināt, un aidā.

Otra lieta - atbalsta rīki. Viens to visu noteikti nomenedžētu ekscelī, cits uztaisītu aksesā nelielu datubāzi. Man bija vienkārši šādi. Gala rezultātā pēcāk pašam nekas nebija jādara. Visu izdarījāt jūs. Gan atzīmējāt skaitus, gan telefonus, gan apmaksas veidus, gan piegādes veidus. Man tikai atlika apkopot un basta.

Un vēl - vienmēr ir vērts pielikt klāt kontaktu vēsturi. Ja cilvēks kaut ko atraksta, piefiksē pie klienta. Ja Tu viņam kaut ko sūti, dari tāpat. Ja ir iespējams, atzīmē arī pārējos faktus - kad samaksāts, kad atdots, utt. Četras reizes nācās cilvēkiem atgādināt, ka viņu naudu neņemšu, jo ir jau samaksāts.

Jā, par peļņu. Tā bija un ne maza. Tā sastādīja aptuveni 20%. Tas viss uz tā rēķina, ka ražotājs dēļ apjoma spēja piedāvāt labāku ciparu. Un arī Omniva cipars beigu beigās bija tīri labs dēļ noslēgtā līguma. Visu peļņu noziedoju.

Vēl pēc tam man izveidojās paliela rinda uz pārpalikumiem. Patlaban rindas secībā tie tiek arī izdalīti. Ja esi iestājies, var gadīties, ka tiek līdz tevīm. Diemžēl, iespēja nav liela, jo rādās, ka neviens neatsakās, bet rinda ir gara ;)

Vēlreiz paldies un, iespējams, tiekamies pirms nākamajiem Ziemassvētkiem ar kādu foršu ideju? :)

P.S. Paldies tam cilvēkam, kurš tumšā ziemas vakarā izvēlējās saņemt rāmīšus pa ceļam - pie Miera kapu ieejas Jelgavā. Visjancīgākā nodošana līdz šim :)