laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Viņš tikai gribēja sev plastmasas sūdiņus ar latvju rakstiem

Apakšvirsraksts noteikti skan šādi: viņš tikai vēlējās sev plastmasas sūdiņus ar latvju rakstiem; mēnesi pirms ziemassvētkiem; tu totāli noticēsi, kas notika tālāk.

Vai es maz nojautu, kas notiks, kad 22. novembrī piespiedu podziņu “Publish” rakstam “Numura zīmes rāmītis ar mazliet Latvijas. Gribi?”? Tehniski tas ir retorisks jautājums, bet tai pašā laikā tas tāds nav. Jā, es zināju, ka sekos. Kristāldzidra skaidrība. Savākšu labākajā gadījumā dažus gribētājus, mazliet piemaksāšu un beigu beigās pasūtīšu simts rāmīšus. Nieks. Dāvanām paliks. Rādās, ka nezināju gan…

Lāmītis. Jeb rāmītis ar latvju rakstiem. Gala versija.

Te Tev nu bija.

Tieši pēc divām nedēļām (6. decembrī) finalizēju pasūtījumu. 1250 rāmīšus, kuru ražošanā piedalīties bija ar mieru 329 gribētāji. No tiem negaidītu uzticību izrādīja un priekšapmaksu veica 248. Tiem, kas gribēja caur Omniva, par papildus samaksu nosūtīju caur to. Tika reģionālajiem izplatītājiem atdots tas, kas viņiem jāatdod. Reizi dienā es stundu nodarbojos ar to izsniegšanu klātienē. Pagaidām šķiet, ka vienreizējs viena cilvēka un vienas preces interneta veikals darbojies pārsteidzoši lieliski. Bet tagad visu pēc kārtas.

Kā jau minēju, saņemtais pasūtījumu skaits jau pirmajā vakarā pārsniedza gaidīto. Pusnaktī bija jau 131 gribētājs un 464 gribēto rāmīšu. Pēc tam, kad dīvainā eiforija nedaudz pārgāja, sapratu, ka nupat briest sūdi. Apjoms ir diezgan tā neko. Bija divi varianti – raut nost pieteikšanos, vai arī pieturēties pie solītā un gaidīt 1. decembri. Motivāciju otrajam atrast nebija grūti. Pasākums ir interesants, jo nekad neko tādu darījis neesmu. Izaicinājums nešķita kosmisks. Labs darbs, kurš cels manu pašvērtējumu caur citu cilvēku prieku. Karmas punkti. Un tā tālāk. “Challenge accepted!”

Tādējādi nācās mainīt arī stratēģiju. Skaidrs, ka bija nepieciešami mazliet savādāki risinājumi, nekā “brauc pakaļ!”. Nedz es fiziski spēšu izdalīt, nedz atsekot – kam un cik ir atdots, kas ir samaksājis, utt. Kamēr cilvēki turpināja pieteikties, ķēros pie darba.

Pirmām kārtām, izpētīju visvisādus piegāžu variantus. To ir daudz. Latvijas Pastam ir pakalpojums Ekstra pasts, kura ietvaros piegādes vietu skaits ir feins. Ir vēl DPD (bijusī Paku Bode), tagad kaut kas cits. Ir arī bijušais Igaunijas nacionālais pasts, jeb Omniva ar saviem pakomātiem. Paralēli ļoti labi cilvēki pieteicās par reģionālajiem dīleriem, piedāvājot savus resursus pie izdales.

Otrām kārtām, nāca negaidīta atklāsme, ka šādu apjomu es īsti nevaru mierīgu sirdi nofinansēt, lai vēlmi izrādījušie pircēji man par to samaksātu pēc tam. Teorētiski, protams, varētu, bet pieteikties ir viens, taču atbraukt pakaļ un samaksāt pavisam kas cits. Riski riskiem.

Trešām kārtām, kļuva skaidrs, ka ir nepieciešama kaut kāda pēc iespējas vairāk automatizēta visu ķēdes posmu apstrāde. Lai nemēģinātu sazināties ar katru individuāli ar mērķi noskaidrot piegādes veidus, lūgt priekšapmaksu, utt.

Tādēļ dažu stundu laikā uztapa mana lepnā pasūtījumu vadības sistēma ar nosaukumu “Manāž, manāž!”:) Ceļš vienkāršs. Automatizēti savācam no Google Sheets jaunos pieteikumus. Izsūtam pieteicējiem e-pastu ar aicinājumu nākt un izvēlēties piegādes veidu (Omniva, pašizvede vai reģionālais dīleris), precizēt vēlamo rāmīšu skaitu, kā arī norādīt apmaksas veidu (priekšapmaksa vai pēcapmaksa). Kad pieteicējs ir apstiprinājis savu izvēli, pateicamies un gaidam.

Pasūtījumu vadība at its finest

Ceturtām kārtām, nācās nedaudz satraukties un skaidrot, vai ražotājam apjoms būs paceļams. It sevišķi visu sarežģīja jocīgie ziemassvētki, kad, kā izrādās, tipogrāfijas ir diezgan noslogotas, tāpēc arī tādus svārstīgus klientus (man 100, nē 500, nē 1000, nē 1250 rāmīšus) īsti nevar apmierināt.

Man par pārsteigumu, skaits nesamazinājās. Pie kam, milzums daudz izvēlējās gan dīlerus, gan pakomātu pakalpojumus. Pirmais mani dikti nesatrauca, bet otrais lika sākt domāt. Īsti negribējās pavadīt cauras naktis, braukājot pa reģiona pakomātiem un mēģinot nosūtīt paciņas. Sazinājos ar Omniva, noslēdzu līgumu. Tagad paciņas es varu ērti samest visas vienā pakomāta lielajā kastē vai pat izsaukt kurjeru (virs pieciem sūtījumiem tas ir bez maksas). Adrešu kartes varu izdrukāt no viņu pašapkalpošanā vides uz uzlīmju papīra.

Nu, re. Tagad it kā tikai gaidīšanas vaina. Pa ceļam gan radās pāris ražošanas procesa nianses. Pirmais paraugs no tipogrāfijas bija nelāgs. Baltā krāsa bija pelēka. Un tuvojās Ziemassvētku laiks, kas nozīmē, ka iespraukties ar testēšanu un paraugiem pa vidu visam, kļūst gauži grūti. Kad jau sāku lēnām stresot un meklēt un gatavoties plānam “B” (LatSign, piemēram, kas ir stipri dārgāks), ieradās nākamais paraudziņš ar dubultā uzdrukātu balto krāsu. Eiforija. Ir daile. Un ir vēl daždesmit centi klāt pie cenas. Bet pagaidām ir pat kaut kādi aizdomīgi plusi.

Vienā brīdī gan es pamanījos ieturēt nelielu pauzīti. Kamēr visa šeptēšanās, skaidrošanās, taisīšana, priecāšanās bija procesā, nekādas dižās pārdomas galvā neviesās. Darāmā un plānojamā daudz. Bet tanī brīdī, kad es iegāju bankas filiālē ar apmaksājamu tipenes rēķinu, aiz muguras uzradās rūķītis “Bail Nav?”. Padomāsim tagad kārtīgi. Divu nedēļu laikā es uz goda vārda esmu no vairākiem simtiem cilvēku dabūjis vairākus tūkstošus eiro. Ar tipogrāfiju man arī nav nekāda līguma – viss notiek uz mutiskas vienošanās pamata. Galu galā, var gadīties, ka gala produkts neatbilst paraugam vai arī ražošanas termiņi netiek ievēroti. Beigās rūķīti paņēmu un aizlidināju nafig. Problēmas risināsim to ierašanās secībā.

Un tā nu 9. decembrī es saņēmu rāmīšus. 1250. Pretēji skeptiķiem, viss salīda vienā reisā. Pāris vietās pie piebremzēšanas gan nācās pieturēt ar roku ;)

Škodā salīda, jā.

Piektais decembris bija nolikts kā priekšapmaksas gala termiņš, tāpēc viss pagaidām skaisti ierakstījās plānā.

Sākumā biju domājis glaunu iesaiņojumu – kastītes, burbuļplēve, utt. Milzīgs paldies @libarte par pacietīgu ievadīšanu kartona izstrādājumu ražotāju biznesā. Kā arī paldies FEFCO katalogam. Tagad es par kastītēm zinu vairāk nekā pirms tam :) Vēl bija doma, ka varētu varbūt kaut ko foršu piedrukāt klāt. Piemēram, savu logotipu un vārdus “eko”, “nesatur ģmo”, “vegāniem piemērots”, “bez glutēna”, “nav alergēnu”, utt.

Laika trūkuma dēļ beigu beigās izlīdzējos ar alternatīvu – būvmateriālu veikalā iegādājos 300 metrus iesaiņojamās plēves, 240 metrus līmlentas un nolēmu iesaiņot tikai tās paciņas, kuras tiek sūtītas caur Omniva. Rezultātā iesaiņojuma izmaksas samazinājās no daždesmit centiem par iepakojumu uz 11€ par visu. Kastītes nesanāca noorganizēt arī tīri vienkāršu apsvērumu dēļ – nepieciešamo mazo skaitu uz Ziemassvētku trakuma laiku neviens tā īsti negribēja ķēpāties un taisīt. Beigās sapratu arī to, ka kastītes principā vajadzētu dažādu izmēru, ja gribās pa smuko.

Nācās arī papildināt pasūtījumu vadības sistēmu ar vairākām nelielām lietiņām. Pasūtījumu meklēšanas un apstrādes lapiņu, lai no telefona var redzēt stāvokli, kā arī atzīmēt apmaksu un atdošanu. Pasūtījumu faila izveidi Omniva tīkamā formātā to tālākai ielādei viņu sistēmā (lai nav visi gribētāji ar roku jāraksta). Piegāžu atskaites izlāde no Omniva un ielāde manā sistēmā, lai automātiski piegādātos atzīmētu (viņu sistēma ir tik traka, ka beigās vienkāršāk bija izmantot viņu publisko paciņu atsekošanu un nečakarēties). Konta izrakstu izlāde no Swedbank un to ielādi manā sistēmā, lai automātiski atzīmētu apmaksas un nosūtītu apstiprinājuma e-pastus. Un vēl šādiem tādiem nieciņiem.

Vēl nācās sūtīt atgādinājumus tiem, kas nebija ieskatījušies e-pastos. Vai arī nebija saņēmuši, jo fiksajai e-pastu izsūtīšanai sākumā izmantoju Mailgun, kas bija ātrākais un vienkāršākais. Beigu beigās tāpat nācās papildināt risinājumu ar izsūtīšanu caur sevi, jo inbox.lv vienkārši nepiegādāja.

Galu galā, nonācu līdz iesaiņošanai. Tās, man par lielu izbrīnu, bija tikai četras stundas. Nācās mazliet pirms tam pārdomāt efektīvākos veidus, bet gala rezultāts bija negaidīti labs. It sevišķi, ja ielādējot datus Omniva sistēmā, izmanto citādi nepieejamo lauku “Piezīmes”, kurā ierakstītais pasūtījuma numurs un rāmīšu skaits tiek pēc tam izdrukāts uz uzlīmes.

Order fullfillment in progress

Piegādes ir vienkārši. Par Omniva vispār nav vērts runāt. Viss notiek negaidīti eleganti. Bija stress par vienu noklīdušu paciņu, bet tā, kamēr gulēju, atradās. Dīleriem, savukārt, tika atdots saraksts ar viņu klientiem un paši rāmīši. Viņu klientiem tika aizsūtīts e-pasts ar dīlera kontaktiem.

Es pats reizi dienā stundu strādāju ar laptopu mīkstā dīvānā un satiku daudz cilvēkus. Satiku bijušos klasesbiedrus, kolēģus, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, iepazinos ar nekad neredzētiem.

Daži sūtījumi bija jāpietur, jo cilvēki Latvijā plānoja ierasties tikai noteiktos datumos. Citi aizgāja uz ārzemēm.

Bija arī neražas. Tie paši nabaga inbox.lv gribētāji, kas nesaņēma e-pastus. Bet to mēs salabojām. Vēl es pamanījos aizmirst par tiem, kas bija paģērējuši izņemt uz vietas, bet maksāt arī uz vietas. Labi, ka attapos laicīgi. Te gan bija otrs stresa brīdis. Tad, kad apjautu kļūdu, diezgan drudžaini ņēmos veikt inventarizāciju. Liels bija mans atvieglojums, kad izrādījās, ka pasūtītais rāmīšu skaits bija pietiekams, un viss, ko biju aizmirsis, bija vienkārši izsūtīt info :)

Tiem, kas nebija ieradušies saņemt, nosūtīju atgādinājuma īsziņas. Draudzīgas :) Šobrīd ir jau pienācis gala termiņš un ir arī atskaitīta atpakaļ nauda tiem, kas samaksāja, bet dažādu iemeslu dēļ mani vai nu ignorē, vai atteicās satikt. Te atkal nelieli mīnusi – parādījās jauna izmaksu pozīcija ar komisijas maksām par naudas pārskaitījumiem citu banku klientiem.

Nu, kaut kā tā. Varbūt izklausās pēc baisas ņemšanās, bet patiesībā viss ir attieksmē. Un plānošanā. Man tas bija interesanti un aizraujoši. Šādu pieredzi par svešu naudu var nopirkt :P Uzzināju ļoti daudz par order fullfillment, shipping, customer relations un citiem procesiem. Iepazinos ar ļoti daudz cilvēkiem. Izrādās, ka sagādāju nopietnu prieku daudziem jo daudziem. Sapratu, ka arī netīšām var uztrāpīt uz kaut ko lielu :) To, ka nebija nemaz tik traki, pierāda tas, ka par visu šo domājot, es jūtos gandarīts un smaidu. Pāris nelielas satraukuma epizodes, bet nevienā brīdī nebija domas “nu, nafig es to daru?!”. Jāņem vērā arī tas, ka es neapgalvoju, ka “nekad vairs”.

Visa šī sakarā es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem, kas iesaistījās un atbalstīja. Ģimenei, māksliniekam, izplatītājiem, kolēģiem, ražotāja pārstāvim un Omniva menedžerim. Un, galu galā, jums – kas patiesībā diezgan svešam cilvēkam tā vienkārši aizskaitīja naudu, jo viņš paprasīja :)

Lai gan šī negaidītā epopeja izvērtās par diezgan nopietna apmēra padarīšanu, atziņa ir diezgan rožaina. Ja ir forša ideja, tad mazais bizness nav grūti. Vienīgā ķibele – sākotnējās investīcijas, ja pašiem sākotnējās finanses pacelt nav iespējams. Tā arī ir tā galvenā atziņa – vajag tik darīt. Vēl viena lieta – cilvēkiem patīk, kad viņus apčubina. Tāpēc uz komunikāciju taupīt nevajag. Protams, bezjēdzīgi neko rakstīt arī nevajag. Saprotam atslēgas brīžus, kad ir viņam ir svarīgi kaut ko uzzināt, un aidā.

Otra lieta – atbalsta rīki. Viens to visu noteikti nomenedžētu ekscelī, cits uztaisītu aksesā nelielu datubāzi. Man bija vienkārši šādi. Gala rezultātā pēcāk pašam nekas nebija jādara. Visu izdarījāt jūs. Gan atzīmējāt skaitus, gan telefonus, gan apmaksas veidus, gan piegādes veidus. Man tikai atlika apkopot un basta.

Un vēl – vienmēr ir vērts pielikt klāt kontaktu vēsturi. Ja cilvēks kaut ko atraksta, piefiksē pie klienta. Ja Tu viņam kaut ko sūti, dari tāpat. Ja ir iespējams, atzīmē arī pārējos faktus – kad samaksāts, kad atdots, utt. Četras reizes nācās cilvēkiem atgādināt, ka viņu naudu neņemšu, jo ir jau samaksāts.

Jā, par peļņu. Tā bija un ne maza. Tā sastādīja aptuveni 20%. Tas viss uz tā rēķina, ka ražotājs dēļ apjoma spēja piedāvāt labāku ciparu. Un arī Omniva cipars beigu beigās bija tīri labs dēļ noslēgtā līguma. Visu peļņu noziedoju.

Vēl pēc tam man izveidojās paliela rinda uz pārpalikumiem. Patlaban rindas secībā tie tiek arī izdalīti. Ja esi iestājies, var gadīties, ka tiek līdz tevīm. Diemžēl, iespēja nav liela, jo rādās, ka neviens neatsakās, bet rinda ir gara ;)

Vēlreiz paldies un, iespējams, tiekamies pirms nākamajiem Ziemassvētkiem ar kādu foršu ideju? :)

P.S. Paldies tam cilvēkam, kurš tumšā ziemas vakarā izvēlējās saņemt rāmīšus pa ceļam – pie Miera kapu ieejas Jelgavā. Visjancīgākā nodošana līdz šim :)

Edgars

Kolosāli. Šis tikai apstiprina teoriju, ka cilvēks, kuram katliņš vāra, var gāzt kalnus, turklāt eleganti.
Man tikai viena pozīcija nav skaidra. Ziņās laiku pa laikam raksta, ka valsts dzenā meitenes, kas sūta vairāk par piecām paciņām, kā ar šo?

laacz

Kā man paskaidroja iestādes cilvēks, tad viņi nedzenā tos, kas netaisa biznesu. Protams, ja būs norādījumi, padzenās, bet tehniski šis ir vienreizējs gadījums, kuram pievērst uzmanību īsti nav vērts. Savukārt, vēršoties pret meitenēm, viņi vēršas pret nereģistrētu uzņēmējdarbību kopumā.

Edgars

Ā, ok, labi to zināt. Tomēr tad interesanti, kāds būtu fināla bizness (alga par darbu), ja peļņu paturētu un viss būtu pēc papīriem.

Es

Arī maksāju uzreiz par rāmjiem, jo jau aizdomājos, ka var rasties nevajadzīgas klapatas ar finansēm. Patīkami, ka tā darīja gandrīz puse?

Fedja

Sveiks! Tikai tad, kad sweds būs noreportējis vidam tavu konta apgrozījumu, un vids tev uzliks uzrēķinu, tu uzzināsi reālo plusu/mīnusu. Tas ka peļņu noziedoji, valsts un vida acīs nav nekāds attaisnojums nodokļu nenomaksai. Šoreiz būtu bijis prātīgi, ja tu būtu reģistrējies kā mikra, jo citādi pašreiz tas velk uz 25% IIN (no ieņēmumiem, attaisnotu izdevumu nav, jo nav reģistrēta uzņēmējdarbība) nenomaksu. Pilnīgi noteikti iesaku vidā pakonsultēties par šo situāciju, citādi visam vēl pa virsu nāks soda nauda un nokavējuma procenti.

Fedja

Tā jau nav lieta, kuru ar iestādi var sarunāt – viens ierēdnis domā tā, otrs nākamajā dienā citādi. Es varbūt varētu atrast kādu policistu, kas man pateiktu, ka 1300 amfetamīna devu notirgošana ir vienreizējs pasākums un uz to piever acis :)

Likums par uzņēmējdarbību: 36. pants. Atbildība par nereģistrētu uzņēmējdarbību

Ienākumi, kurus uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas guvušas no nereģistrētas uzņēmējdarbas vai no uzņēmējdarbības bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas likums, tiek ieskaitīti valsts budžetā.

Plus vēl ir pārkāpta virkne likumu un noteikumu, kaut vai tirdzniecība par skaidru naudu bez čeka utt.

Faktiski atliek tikai kādam nosūtīt šo bloga rakstu uz vid, un viņiem ir obligāti jāveic izmeklēšana un viņi to arī veiks, jo paši ir atbildīgi likuma priekšā par savi funkciju pildīšanu vai nepildīšanu.

Fedja

Vēl piebildīšu, ja šis pasākums būtu izveikts godīgi attiecībā pret valsti, tad numuri maksātu vismaz par 30% (ja ne 50%) dārgāk, un šī posta komentāru galvenā tēma būtu par to kā negausīgais lācis grib uzvārīties, un ka aliexpresā rāmīti var nopirkt par 0.1 USD un apdrukāt katrs pats var, un sietspiedes iekārtas vispār neko nemaksā utt.

laacz

Īsti nē. Čakars stipri lielāks (nekādu skaidras naudas norēķinu; rēķini/pavadzīmes), protams, bet tā kā pelnīt ar šo netaisījos un nodokļi tiek rēķināti no peļņas (plus minimālās likmes), tad gala cena nemainītos.

Pie kam, ja es gribētu taisīt biznesu, tad komplektu tirgotu par 10€ ar iekļautu piegādi. Un tāpat visi ņemtu, jo divkrāsu sietspiede ar riktīgu balto krāsu (dubultslāni) citviet maksā no padsmit € uz augšu.

Fedja

Pirmā kļūda – nodokļi netiek maksāti no peļņas. Mikras gadījumā no apgrozījuma (15% tagad laikam), vai nu pie šāda apjoma jāreģistrējas un jāmaksā PVN. Klāt nāk sociālie un IIN vismaz vienam darbiniekam un vismaz no minimālās. Alga vai izmaksas grāmtvedībai, kādi 200 mēnesī pie šāda apjoma, pie tam jāturpina maksāt, arī kad neko nedari, jo atskaites jāiesniedz un gan jau uzpeldēs kāds atteikums vai garantija, kam jāatgriež nauda. Dabas resursu nodoklis par iepakojumu. 30 – 50% , mark my words, ne velti tās sietspiedes tā maksā, neviens tur par miljonāru nav palicis :)

Osic

Mazliet drusku vairāk par mazo biznesu un vienkāršību.
Laikam būšu kā Ziemassvētku Grinčs, kas sabojās garīgo par visu foršo, kas ir sanācis, bet izskatās jau, kāds pacentās ātrāk, kamēr ēdu pusdienas.
Šādi jau tas, protams, arī izskatās/izklausās vienkārši. Un tomēr viss ir skaisti līdz brīdim, kad kāda cita un ne vairs jauka iestādes meitene, bet gan riktīgi nerealizējusies dāmīte atsūtīs Tev vēstuli, ka Jūsu kontā tur tas tur un vēl tur kas tur, un principā, Jums ir pienākums sniegt paskaidrojumus, un ja, nē tad administratīvā atbildība, spāņu inkvizīcija un celle. Jāpiekrīt arī zemāk teiktajam, ka var pajautāt pēc diviem, četriem un arī desmit gadiem (cik nu likums ļauj to maksimumu). Un tajā brīdī ir problēmas vairāk kā prieks par “konceptu”. Un, ja skatāmies pēc burta, tad šī ir saimnieciskā darbība. Grozies kā gribi. Ir lielisks konta apgrozījums, peļņa, kas tika ziedota? Tad šeit iesaistās valsts ar kaķa acīm: un man? Tajā brīdī iestājās bezspēcība, dusmas… un tad tik sākas… reģistrē saimniecisko darbību, tad vajag grāmatvedi, jo Latvijā mazs vai liels bukaltērija vienāda. Tur ir niansītes ar bilanci, bet tas jau nākamajā gadā. Tad rēķini, kas ir jānoformē nevis kā skaistas dizaina štelles, bet ar konkrētiem parametriem. Tad pēc rēķina ir jābūt pavadzīmei, jo prece taču tiek pārvietota. Un pavadzīme otrā pusē ir jāparaksta, jo bez paraksta – ai, ai – sods! Ko vēl tur darīji? Kastītes un plēvi pirki? Un kas tad maksās dabas resursa nodokli? Kā nezini, cik svēra? Nu tad maksā pilnu likmi pa gadu, akurāt drusku vairāk par 100 EUR. Tā! Tev vēl ir peļņa? Kur liki? Noziedoji? Kā Tu drīkstēji? VID tev pateiks, lai paņem kredītu, jo nodokļi ir jānomaksā. Noziedoji? Tā bija Jūsu izvēle. Nezināji? Nu, kas tu par sūda uzņēmēju, kas nav izlasījis Satversmi, komentārus, pāris tūkstošus MK noteikumus un aptuveni fūri ar likumiem, vēl pieķer klāt visus Augstākās tiesas spriedumus. Labi, nākamais jautājums! Kas tev palīdzēja? Mamma? Ko? Nelegālā nodarbinātība! Un kas sociālo nodokli maksās? Kad pensiju Tava mamma gribēs, tad gan naudu gribēsi.
utt, utjp… varētu pāris stundas citēt jautājumus no VID anketām. Aptuveni desmit lapas. Starp citu bija tur auto bildē. Un, kurš maksās dienesta auto nodokli?
Mazliet ieskicēju attieksmīti, kas kopumā ir saņemama no iestādes. Un jauki, ka ir viena jauka meitene, bet kopumā ir kundzes, kuras arī maksājot nodokļus, tik nezina, kur valsts kasē rodas nauda un ka viņas samaksātie nodokļi arī ir sapelnīti ar Laacz sviedriem… un tad tā degsme par mazo biznesu ātri vien apsitīsies, karmas punkti izčabēs.
Daudzas citas “prieka” ziņas jau te puikas sarakstīja. Kopumā, mazais bizness nav nekāda medus maize. Un bieži vien noraujies kā moris, bet beigās nesanāk pat jaunas bikses nopirkt. Te nu bija mazais bizness. Nevienu negribu atrunāt uzsākt kaut ko savu, mazu, jauku, lielu, bet tad tam ir jākļūst par dzīves veidu, ar to ir jāelpo. Jo, kad sākas telpu nomas, darbinieki, PVN, sociālie un visi pārējie nodokļi, par kuriem pat vēl nenojaut… tad ir latviski sakot “dirsā mati”. Un karma izbeidzas, veselība pakaļā, nervi galā un galva sirma.
P.S. Es Tavā vietā šo visu fiksi izdzēstu, kamēr vēl var varbūt var glābt.

Osic

Apbrīnoju Tavu labticību un uzupurēšanos…
Tpu, tpu, tpu… ja ķersies klāt, vismaz padalies par visu “labo”, ko Tev šajā sakarībā gribēs piesiet… tie būs daudz krāsaināki sapņi… Visdrīzāk vēl pat nenojaut, kādus noziedzīgus nodarījums pret šo tēvzemi esi saveicis, bet tev noteikti to pastāstīs…
P.S. Es vel pirms pāris gadiem uzskatīju, ka mūžīgi jau tik traki nevar būt, kaut kam taču ir agrāk vai vēlāk jāmainās. Agrāk nav piepildījies. Dūša ir papēžos un jau daru visu, lai pamestu šos platuma grādus. Nē, nē, nevis, lai kaplētu zemenes. Gandrīz to pašu, ko Latvijā, tikai visdrīzāk arī kaut ko nopelnīšu. Vēl tikai nesen sitot pie krūts teicu, ka tie, kas paliks dzīvot Latvijā, arī šeit būs saimnieki. Paldies… vairāk negribu. :)

Atis

Ir kāda konkrēta pieredze vai piemēri ar šādiem uzrēķiniem par vienreizējiem pasākumiem? Vai drīzāk nepatīkama pieredze ar reālu ļoti maza apjoma uzņēmējdarbību, kuru nebija vēlēšanās/iespēju reģistrēt?

Ģirts

Gribēju vēlreiz pateikt paldies laacz par rāmīšiem :) Ir ļoti smuki, rada motivāciju biežāk nomazgāt numurus kā arī zolīdāk braukt, lai kāds nenoziņo soctīklos :)

No tehniskās puses gan iepriekšējie rāmīši (mainīju divām mašīnām, katrai rāmīšiem bija atšķirīga aizdare) šķita drošāki un bija grūtāk atverami nekā šie. Ir OK, ārā numurs nekrīt un gan jau arī plūdus pārciestu, bet, ja vēlreiz sūtīsi tieši numurplāksnītes, var painteresēties vai nav pieejama cita aizdares opcija.

laacz

Jā, tā ir vēl viena mācība. Man LatSign atbildēja tikai tad, kad jau biju nolēmis vairs negaidīt atbildi no viņiem. Viņi vienīgie piedāvā “kruto” rāmīšu versiju, bet tie neierakstītos 2.50€/gab. Šo vairs neplānoju atkārtot, bet tagad zinu :)

Hronists

nope, ne par visu! tikai par mazā biznesa vieglumu – tādi rāmīši sevi izsmels pēc mēneša un tad būs jādomā nākamā foršā ideja un pēc 2 nedēļām nākošā un tad nākošā un tā ad infinitum un ad nauseum ;) un es pat neskaru konkurenci, kas tev pizģīs idejas, cenu kariņus un vēl daudz ko par ko tev pastāstīs jebkurš kurs ir mēģinājis nodarboties ar maziem koka sūdiņiem :)

laacz

Protams. Sustainable biznesa modelis noteikti ir svarīga komponente :) Šis bija sezonāls un epizodisks bursts. BET. Doma bija par pašu konceptu. Kamēr ideja ir forša, pašam patīk un gribās ar to ņemties, šķēršļu gandrīz vai nemaz nav. Ja neskaita nesaprotamo nodokļu sistēmu (it sevišķi pašnodarbinātajiem).

Atis

Ļoti daudziem interneta veikaliem ar daudz vienkāršākiem pasūtījumiem ir ievērojami sliktāks serviss un informācija par pasūtījumu statusu. Biju ļoti pārsteigts par šāda uz entuziasmu bāzēta pasākuma augsto kvalitāti.

e-remit

Jā, lielais PALDIES par jaukajiem rāmīšiem un lielisko servisu! Pieteicos, tikko uzzināju, ka varēs atgādāt arī uz Latvijas malu. Pilnai laimei – biju spiests nomainīt auto un jaunais auto uzreiz tika pie jaunajiem rāmīšiem. :)
Bija gan dilemma, kuriem radiem uz ziemīšiem dāvināt, kuriem ne, jo beigās secināju, ka par maz esmu pasūtinājis. Un tas par spīti tam, ka pēdējā brīdī pieteicu par vienu vairāk, nekā plānots.

cyxob

Man liels prieks, ka Tev viss izdevās! Bija tiešām interesants eksperiments, kuram varēja sekot TW. Un paldies par piegādi pie pašām mājas durvīm!

kk

pie tam VIDam ir tendence pajautāt par darījumiem kontā pēc diviem gadiem, kad sen jau viss ir aizmirsies…

īsti tīrs Tu diemžēl neesi bijis. Šī jau bija mazā uzņēmējdarbība, kas ir jāreģistrē un nodoklītis jānoloca… pretējā gadījumā Tu ar savām neesošajām izmaksām esi dempingojis tirgu, bojājis konkurenci šajā milzīgajā sektorā! :)

as

Rāmim izskatās, ka nepieciešama papildus aizsardzība pret numura pazušanu. Pašam ir tieši šādas konstrukcijas rāmis un numura turēšanās iekšā nepārliecina. Viens variants numuru pielīmēt ar kādu universālo līmi, bet tā, lai nav uz mūžu un vārētu kāddien dabūt vaļā. Vai piekniedēt, bet tas bojā nomuru un auto virsbūvi

MārcisB

Mazais bizness nav nemaz tik grūti? LOL.
Diezgan daudz laika tomēr iztērēji. Un cik peļņa? 600-700 EUR? Vai tad ar to var iztikt? Pie lielāka mēneša apgrozījuma sanāktu labāka peļņa, taču pamēģini noturēt pietiekami lielu apgrozījumu 12 mēnešus no vietas.. Cik tad cilvēkiem vajag tos rāmīšus.. Tad jāsāk piedāvāt dažādi produkti, bet tad atkal economies of scale sāk zust.. Vairs nemaz nav tik viegli, ne? ;)
Šis vairāk var būt hobija projekts ne bizness. Pat ne mazais bizness, ja vien negribas badā mirt..

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.