Te mums pasaulītē notika superjauka lieta. Mūs aplaimoja ar pirmajām bildēm no Veras Rubinas vārdā nosauktās observatorijas. Ideja parādījās ap 2001. gadu, 2014. gadā sāka būvēt, gadu vēlāk sāka taisīt arī pašu spoguli.

Varētu padomāt — ko nu tur daudz. Ne pirmā, ne pēdējā, ne? Kam mums jaunu teleskopu, ja orbītā jau ir nereāli krutais Džeimsa Habla vārdā nosauktais? Raugi, jaunais Čīles kalnos izbūvētais brīnums var vienu lietu, kuru nevar citi.

Tas uztaisa pilnu dienvidu puslodes debesu bildi trīs līdz četru dienu laikā. Un tas ir tā primārais uzdevums tuvākos desmit gadus. Katru nakti ar savu īpaši plato skatu un 15 sekunžu ekspozīciju tiek uztaisīts milzum daudz attēlu.

Tas, savukārt, radīs pilnīgi jaunas un iepriekš nepieredzētas spējas. Ieraudzīt to, ko nepamanītu, jo uz to vietu debesīs tanī brīdī neviens neskatījās. Atsekot atšķirības un tādējādi arī objektu kustību, pamanīt supernovas daudz laicīgāk un daudz tālāk, operatīvi atsekot potenciāli bīstamos objektus, laicīgi pamanīt visādas jocīgas lietas. Pateicoties šim teleskopam, zinātnieku rokās nonāks statistiski nozīmīgas datu kopas, lai ar tām varētu būvēt vai pārbaudīt dažādus modeļus.

Un galu galā, pats galvenais slēpšanās noteikums — nekustēties. Bet tagad mēs varēsim redzēt itin visu kustību pat īpaši nepaģērot kādam no tāli un dziļi redzošajiem teleskopiem pievērsties mūs interesējošajam apgabalam. Dažās stundās vien viņiem izdevās identificēt 2 tūkstošus jaunu iepriekš neklasificētu asteroīdu. Parasti gada laikā mums izdodas atrast ap 20 tūkstošiem.

Tam visam par godu ir uzbūvēta vesela infrastruktūra un sakodēta gūzma koda, lai nodrošinātu visu šo datu apstrādi tuvu reālajam laikam. Fotometrija, objektu atsekošana, utt. 24 stundu laikā observatorija saģenerēs 20 terabaitus datu. Desmit gadu laikā, kas ir plānotais minimālais darba apjoms, datu apjoms izaugs līdz nieka 70+ petabaitiem. Salīdzinot ar kaut kādu tur jūtūbi tas, visticamākais, nav nekas traks. Bet atšķirībā no jūtūbes, šeit katrs attēls tiek algoritmiski apstrādāts, stumts cauri dažādiem paiplainiem, notiek atpazīšanas un klasificēšanas procesi, utt. Kā arī tas sniedz reālu labumu pasaules izpratnei.

Pašas bildes, protams, nav nekas neredzēts. Ar visu pēcapstrādi tās ir vienkārši labas izšķirtspējas teleskopa bildes. Pazavērties pirmajos nodevumos var iekš Skyviewer.

To, cik šīs observatorijas sniegtie attēli ir labāki par iepriekšējo debesu aptauju, var redzēt zemāk. Vai arī šajā saitē, bīdot kreisajā pusē esoš opacity slīdekli.

Gaidīsim ar nepacietību pirmos rezultātus un jaunatradumus.