Mēs jau nedēļu dzīvojam pasaulē, kurā jaunām mobilajām iekārtām jānāk ar jaunu energoefektivitātes marķējumu, kā arī jāatbilst šādām tādām ekodizaina prasībām. Te var palasīt sīkāk.

Marķējumā jāuzrāda sekojošas lietas:

• Energoefektvitātes klase
• Akumulatora izturība vienā uzlādes ciklā
• Tas, cik viegli iekārtu ir remontēt
• Daļiņu un ūdens aizsardzības klase

Labojamības indekss ietver ne tikai to, cik viegli ir izjaukt, bet arī to, cik ilgi iekārta saņems drošības un funkcionalitātes atjauninājumus. Tam ir metodoloģija. Arī akumulatora izturībai ir standartizēts tests.

Ja esi vismaz nedaudz kā es, tad diez vai tev pietika ar to, ka es pateicu, ka ir tests un ir metodoloģija, ne? Gribās pačolēt, ne? Sāciet ar regulas sadaļu «Energoefektivitātes indeksa aprēķināšana».

Mani, piemēram, uzrunāja 'testa veikšanai nav nepieciešams īpašs lietotāja konts (piemēram, Google vai Apple ID)'. Vēl aizraujoši ir paši testēšanas scenāriji. Nesanāca tā kārtīgi padomāt, bet izskatās ticami. Pārsteidza gan, godīgi sakot, tas, ka šādu mainīgu lietu iecep regulā, nevis vieglāk maināmā dokumentā. Viņi gan plāno līdz 2027. gadam to atjaunot.

Savukārt, kritienu testos jāizmanto piecas iekārtas. Protams, jo citādi nekādi. Arī verificēšanas procedūras smalkais apraksts, ieskaitot pielaides un pieļaujamās atkāpes no deklarētajām vērtībām, bija interesanta lasāmviela.

Pašu EPREL marķējumu datubāzi var uzmeklēt internetā. Tā ir mēsls un lietojamība ir nekāda, bet rekur, piemēram, viss par iPhone 16. EPREL datiem ir arī API, kuru vēl neesmu izpētījis, jo tam nepieciešams elektroniski parakstītu iesniegumu nosūtīt uz e-pasta adresi. Kaut kāds Vācijas vaibs.

Kas attiecas uz Ecodesign prasībām, vai kā šo regulu pazīst pasaulē — «Ekodizaina prasības viedtālruņiem, mobilajiem tālruņiem, kas nav viedtālruņi, bezvadu tālruņiem un ievadvirsmas planšetdatoriem», tad tur arī ir interesanti.

Pašā saknē ekodizains pieprasa patērētāju iekārtām būt caurspīdīgām par savu energoefektivitāti, izturību, labojamību, un pārstrādājamību, uzliekot ražotājiem arī šādus tādus ierobežojumus. Galvenais ieguvums — tiek ražots mazāk ierīču, jo esošās kalpo ilgāk. Ekodizains ir arī viens no galvenajiem ES veidiem kā cīnīties ar to sasodīto planned obsolescence, jeb ražotāju vēlmi piespiest patērētāju ierīces mainīt biežāk nekā vajag.

Tā nosaka rezerves daļu pieejamību septiņus gadus, dažu detaļu pieejamību pat parastiem tiešajiem lietotājiem (akumulatori, ekrāna bloki, utt). Pagaidām gan runa ir par oriģinālajām detaļām. Tā izturību pret daļiņām, ūdeni, kritieniem un skrāpējumiem, minimālo uzlādes ciklu skaitu. Protams, arī programmatūras drošības atjauninājumi jānodrošina vismaz 5 gadus. Tā atrunā arī ne tik daudz eko lietas, kā veselo saprātu — datu šifrēšanu, informācijas sniegšanu patērētājam, utt.

Lielākā daļa regulas nav attiecināma uz iekārtām, kuras nākušas klajā pirms tās stāšanās spēkā, kā arī rullējamo ekrānu iekārtām un tādām, kuras tiek izmantotas augstas drošības sakariem. Papildus šim, salokāmajiem tālruņiem arī ir vesela gūzma izņēmumu. Piemēram, nav jāveic ekrāna skrāpējumu tests.

Man ļoti patika, ka regulā ir iekļauta sadaļa, kura apraksta lietas, par kurām goč pendel vajag padomāt pēc diviem gadiem un sagatavot priekšlikumu projektu.

Ja jums nebija skaidrs, tad tagad zināsiet:

“Tīklierosas gaidstāves režīms” ir tīklierosas gatavības [gaidstāves] režīms Regulas (ES) 2023/826 2. panta 10. punkta nozīmē.

Šis varētu būt sāpīgi mazākiem ražotājiem, kā arī tiem, kuri uzskatīs, ka Eiropas tirgus nav tā vērts. Un nav jau tā, ka visi uzskata, ka ekodizaina regulējums ir labākais, kāds varēja būt. Rau, ifixit saka, ka varēja jau labāk.