Pasabiju Straumefest. Mērķis bija izkāpt no komforta zonas. Par to citreiz. Vai nekad. Kā sanāks. Otrās dienas rītā pēc brokastīm tika nolemts pastaigāt pa lietaino Līgatni.

Kā gadījās, kā ne — ieklīdām vietējā velosipēdu muzejā. Muzejs ir augsti rekomendēts kā iekļaujams Līgatnes obligāti apmeklējamo vietu sarakstā. Jau ejot prom, īpašnieks teica, ka esot bijusi arī velosipēda versija ar apaļu stūri. Zemāk ir pierādījumi no Latvijas 1939. gada preses.

Gandrīz gadsimtu velosipedu rūpnieki nekā nav darijuši, lai velosipeds būtu pratisks, ērts, un nepārpūlētu braucēju. Pēc ilgas pārbaudes amata meistars R. Kazainis konstruējis jauna veida divriteni «Tautrits», kura priekšrocības ir tās, ka braucējam vairs nav jāguļ uz rokām, jo ērti vadama, rokas viegli pārmainamas. Var vest saiņus un bērnus. Piemērots kungiem un dāmām. Prakstiskās konstrukcijas de''l negadijumi gandrīz novērsti. «Tautrita» ātrums stipri palielināts. Pag. gada 1. vietu ieguvējus un provinces pārstāvjus lūdz pārliecināties. «Tautrits» ir pirmklasīgs roku darbs, ko pagatavo ilgg. spec. meistars K. BĀNIS, Matīsa ielā Nr. 119, tālr. 25318/ Pieņem pasūit. jaun., arī vecmod. pielaiko rāmjus un mod. stūres. Latvijas patents Nr. 209.

Es jau gribēju rakstīt, ka tik seni patenti tiešsaistē nav atrodami, bet kļūdījos — ir gan. Fakts, kurš pats par sevi ir lielisks, man radīja gandrīz vai klasiskas sekas — iztērētas stundas rokoties pa jocīgām vietām. Bet nolēmu atstāt citai reizei.

Satura rādītājos Kazaiņa kungu neatradu. 209. patents ir «Krējuma raudzējamās temperaturas aparats». Laikam nebūs tas. Lai atvērtu un pārskatītu oriģinālos dokumentus, bija jāpacīnās — ne kurš katrs, kurš prot atvērt PDF, prot atvērt pusotra gigabaita PDF. Kur nu vēl tajā meklēt.

Diemžēl, līdz mūsdienām neviens zināms eksemplārs nav saglabājies.