|
|
|
Mazs ievads
|
|
|
Stāsta, ka katram kādreiz dzīvē ir bijis brīdis, kuru nu viņš/viņa uzskata par pamācošu. Un katrs trešais (ja ne otrais) pēc nenoteikta laika to visu sāk uzskatīt par smieklīgu un kautrēties no tā.
Ir domātas šausmīgas domas, ir teikti stulbi vārdi un ir veiktas neadekvātas darbības. Daudziem atmiņas vien liek sarkt. Nu tad pasarksim nu visi kopā.
|
|
|
|