Sirds Sauļojas 

Liekas, atkal atnāci Tu Un aizdzini šo vēso klusumu Manas domas Tu uzsūc ar mīlu No uztraukumiem nomazgā mani tīru Saulains laiks, ārā silts Man ir auksti, bet silda Tava sirds Paskat, gaišs, man tikai liekas Saule istabā atkal man ienāk Sirds guļ gultā, tā priecājās dzīvot Uz sienām tā neskatās, mīlot Tavās acīs kā logā es veros Kad manas sirds istabā Tu ienāc Atkal skaisti, trūkst vārdu, bet labi Kad mēs tiekamies un vēlreiz esam abi It kā neprāts, es nezinu, varbūt Taču sirds mana aukstumu nejūt Lido atkal! Lai priecāties varu Par to, ko ar savējiem spārniem Tu dari Celšos līdzi Tev, kad manējie izaugs Kad acis Saulesbrilles atkal uzaus