|
|
 |
 |
Saule ne man
|
 |
|
Prior Scriptum:
es zinu, ka Tu spēj smaidīt. bet ne man. man kaut kas saka, ka nesmaidi arī viena. es arī vairs nesmiešos. nekad. no sirds - nekad. izlikties, lai nepaliktu viens.
Nu jau agri no rīta
Nāk it viss, kā vēl nav bijis, man klāt
Jēgtukšs kliedziens: "Mēs krītam!"
Nespēs vairs it neko mūsos glābt
Pateicība tam visam, kas aizgājis prom
Izjauc divkauju, sirds mana jau asiņo
Ilgstošs "gaidīt, kad nomiršu"; nespēju vairs
Stāsta man, ka par vēlu tavs smaidošais vaigs
Kājas netur un rokas šīs bezjēgā svīst
Tur aiz loga ir saule bet man dvēselē līst
Baismi zibeņi, pērkons un mākoņu bars
Nekad tumsu vairs nepāršķels tavējais stars!
Vakars atnācis beidzot
Smēķēt nav vairs ko man; tukša vieta
Gribās mīlēt un dzīvot!
Gribās aiziet, bet priekšā ir sāpīga siena
Izprast pagātni, cerēt uz nākotni vēl
Mīlēt tevi un cerēt, ka tu to vēl spēj
Aizvērt acis un aizmigt vismaz šoreiz gan
Aizvērt aicis un dzirdēt, kā balss tava skan!
Kājas netur un rokas šīs bezjēgā svīst
Tur aiz loga ir saule bet man dvēselē līst
Baismi zibeņi, pērkons un mākoņu bars
Nekad tumsu vairs nepāršķels tavējais stars!
|
|
|
|
