laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Četrdesmit divi

Tiem, kas šurp nāk, lai atrastu kontaktinformāciju, svinīgi paziņoju, ka saziņai var izmantot izcili oriģinālu ēpasta adresi, kura sākas ar laacz un beidzas ar laacz.lv. Pa vidu nevajadzētu aizmirst ielikt @ zīmi. Vai arī ievadies zemāk redzamajā formā.


Šai sadaļā mēģināšu uzrakstīt vispārīgu info par sevi un šo lapu. Ar laiku.

Īsā versija

Mani sauc Kaspars Foigts. Un šī, atvainojiet par mazu nekārtību, ir mana mājaslapa. Un tu esi ciemiņš.

Pavisam droši mani var uzmeklēt tvīterī, gūgles plusā un feisbukā.

Kas ir tāds, kas te ir obligāti jāizlasa un jāapskata? Zemāk redzamo sarakstu laiku pa laikam papildināšu, jo visam archivam iziet cauri ir ilgi.

Ne tik īsā versija

\1979. gada 18. augusts bija pilnīgi normāla 1979. gada vasaras sestdiena. Temperatūra turējās mazliet virs 20°C, mākoņus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, lietus nelija. Pulkstens bija apmēram pusvienpadsmit no rīta, kad ar Rīgas pirmā dzemdību nama dzemdību zāli iepazinos es. Vai arī zāle iepazinās ar mani, ja kādam labpatīk tieši tā.

Šis teksts, savukārt, ir izvietots pilnīgi normālā blogā ar pilnīgi nenormālu nosaukumu, kurš kā blogs pastāv kopš 2002. gada februāra beigām, taču zem dažādām adresēm (kaut kas uz kristine.cclu.lv, mim.r1g.edu.lv/~kaspars, nra.lv/laacz, rs.gov.lv/~home/kaspars (pirmā nopietnā versija), ass.lv/laacz) ir dzīvojis kopš 1997. gada. Teitan var atrast plaši specializētu informāciju par visu, kas mani kādā brīdī ir interesējis, aizrāvis, kretinējis vai varbūt bijis vienaldzīgs (kurš gan rakstītu par vienaldzīgām lietām?)/

Es pats, kā nu sanācis, kā ne, esmu plaša profila IT lietu zinātājs un nezinātājs. Man ir bijusi izdevība strādāt un augt vairākos manuprāt lieliskos uzņēmumos, kuriem esmu devis pats, un kuri man ir devuši pretīm. Pašlaik strādāju pie lielākā mobilo sakaru operatora Latvijā.

Hobiju man nav. Varbūt gribētos, bet nav nekā tāda ilgstoši pastāvīga. Iespējams, ka to vajadzētu labot, bet tā nebūt nav prioritāte.

Protams, ka lieliskākais notikums nāca 2005. gada 13. maijā, kad tieši tāpat kā es, pasaulē nāca mana meitiņa peciņa vārdā Amanda.

Esmu pretrunīga persona ar šādiem tādiem kompleksiem, audzināšanas trūkuma rezultātā iegūtu imunitāti pret atbildību, dažām iracionālām bailēm un sliktiem ieradumiem. Smēķēju. Dzeru (labprātāk – alu vai labu viskiju). Ēdu gaļu un labprāt to daru daudz.

No sabiedriskiem sasniegumiem arī ir ko minēt.

Esmu rakstījis šo to dažādiem laikrakstiem, žurnāliem un interneta vietām, taču nekāds sevišķais žurnālists no manis nav, jo esmu parasts blogeris un spalvainā vārda meistars nu nekāds. Uzrakstīt es varu varbūt arī lasām, bet iztirzāt un saturiski pa smuko sadrukāt – sarežģīti.

Manis radīts ir apostrofs, kuru uzinstalējot uz Windows datora ir izcila iespēja par pliku velti rakstīt latviski. To izmanto bankas, lieli uzņēmumi, to Latvijas filiāles, kā arī simtiem, ja ne tūkstošiem privātu indivīdu.

Esmu pielicis pirkstu php.lv forumu tapšanā un aizvien tos uzturu tīri tehniski. Esmu autors Latvijas blogosfēras visaptvērējam – nekur.lv.

Vēl viens no maniem eksperimentiem, kuru man par izbrīnu izmanto klientu apkalpošanā sasodīti daudz cilvēku un kaudzīte ar uzņēmumiem, ir translita konvertors, kura vienīgā eksistences jēga ir pārveidot rakstītus tekstus no glaazhshkjuunju ruukjiishiem uz glāžšķūņu rūķīšiem un atpakaļ.

Es būtu piedalījies arī 1991. gada janvāra barikādēs. Zinot veiksmes nespēju mani paglābt no visa, ko es sev nodaru, mani tur būtu nošāvuši vai vismaz ar tanku sabraukuši. Ja ne tā, tad es būtu paklupis, iekritis ugunskurā, aplējies ar karstu zupu vai kaut ko tādu. Vecāki mani nelaida, nelieši. Tas tiesa, varētu būt sabiedriskais nesasniegums.

Man vienmēr ir viedoklis. Par visu. Izņemot to, par ko man tā nav. Pie kam – mans viedoklis ne vienmēr var sakrist ar manu viedokli. Kā arī – es neesmu atbildīgs par savu viedokli un jebkādu kaitējumu, kuru tas varētu radīt. Man var būt vairāk nekā viens viedoklis. Es varu vienlaicīgi uzskatīt, ka A ir vajadzīgs un ka tas nav nepieciešams. Tāds nu es esmu.

Man ir slikta atmiņa. Es daudz ko ātri aizmirstu. Tas varētu būt saistīts ar manu vērtību sistēmu un nespēju pareizi nodalīt nozīmīgo no nenozīmīgā. Starp citu, man ir slikta atmiņa. Es diezgan daudz ko aizmirstu. Diezgan ātri. Un vēl – es uzskatu, ka man ir ļoti slikt atmiņa.

P.S. 42: The Answer to Life, the Universe and Everything

P.P.S. Глажшкюню рукйиши.