LAACZ.LV

http://paygsimwithdata.wikia.com/…

Ja projekts neizbeigsies atsaucības trūkuma dēļ, tad tas būs interesants katru reizi, pirms doties uz ārzemēm, tiem, kas vēlas lietot datu pārraidi arī tur, neizmantojot viesabonēšanu.

Pēc negaisa bērniem ir vislielākie prieki. Un sakiet vēl, ka pilsētā bērnībai nav neviena paša plusa.

Ārā riktīgs vāks notiek. Tāds, kādu esmu pieredzējis tikai vēl reizi mūžā. Nu, un, protams, filmās. Kur to visu taisa ar lielām zibspuldzēm, ventilatoriem un ūdens liešanu.

http://www.effectgames.com/…Old_School_Color_Cycling_with_HTML5

Nav pirmais gadījums, kad kaut kas no vecā atgriežas jaunās (HTML5 un Canvas) skaņās. Izskatās, ka HTML5 atver čakras oldskūla mīlētājiem. Gaidām tīrus HTML5/Canvas compo iekš tuvākajiem Assembly? :)

Diskusijas internetā lielajā vairumā gadījumu ir muļķīgas. Tās ne tikai diezgan ātri sasniedz personisko aizvainojumu līmeni, bet arī nekādi neizglīto nedz tās aizsācēju nedz lasītājus. Un neba tāpēc, ka visi principiāli un ietiepīgi pieturas savam viedoklim. Bet gan tāpēc, ka jebkurš apskatāmais jautājums nav tik virspusējs, lai iekļautos šāda tipa diskusijā. Īstenie problēmas pazinēji un viedokļa līderi vienkārši neiesaistās, jo nereti tas nozīmētu izglītot cilvēkus par lietām, kuras faktiski ir atsevišķs novirziens kādā zinātnē. Tu taču neiesi klāt uz ielas diviem disputā iekarsušiem jaunēkļiem, kuru diskusijas tēma ir nvidia vs agp, stāstot, ka tie ir divi fundamentāli atšķirīgi jēdzieni – viens ražotājs, bet otrs – porta veids.

Spilgts piemērs ir valodniecība un jaunvārdi. Ja man kāds būtu iebakstījis ar argumentētu komentāru, kura pamatā nav individuāli argumenti un pārdomas par to – cik tas ir labi vai slikti, es būtu klausījies ;) Es ceru, ka zinātāji mani palabos, ja zemāk rakstītajā būšu pieļāvis kādas nepiedodamas kļūdas. Neesmu ne tikai valodniecības eksperts, bet pat amatieris neskaitos.

Aizvakar izlasīju kādas doktora disertācijas (promocijas darba) kopsavilkumu, kurā bija runa par t.s. preskriptīvismu latviešu valodā. Tā kā joma man ir pilnīgi sveša, lai arī interesējoša, es ar lielu interesi izlasīju tur rakstīto. Jāpiebilst, ka plaukti bija gana augsti, lai nespētu paust savu viedokli par to visu (desmit gadu pētījumu rezultāti). Pašlaik es centīšos tikai izklāstīt nevis savu viedokli, bet gan jaunvārdu mīlētāju un nīdēju pozīciju no valodniecības viedokļa.

Darbam uzskrēju virsū nejauši un, ja nopietni, nekad nebūtu domājis, ka šīs klasiskās diskusijas cēloņus var meklēt kaut kur dziļāk un ka tam visam ir savs nosaukums ;)

Kad Oracle iegādājās Sun, kurš, savukārt, pamanījās pirms tam iegādāties MySQL AB, visiem bija lielās acis un nemierīgās sirdis – kas tad nu, kas nu būs ar MySQL.

Aber nekas nebūs, dārgie lasītāji.

Nekas šai kontekstā nav klasiski nekas nemainīsies. Nekas šai kontekstā ir tas, ka nu ir skaidra MySQL nākotne. Tā kā Oracle DBVS ir lielā naudas mašīna enterprise vidē, tad MySQL tur, protams, nav vietas.

Milzīgo MySQL lietotāju skaitu neviens neplāno aizmirst. Radīsies gan jaunas iespējas gan labosies jaunie bugi. Izstrāde turpināsies, atbalsts par naudu arī paliks.

Galu galā – Oracle un MySQL ir divi kardināli atšķirīgi tirgi, kas pagaidām nekonfliktē. Tieši tāpēc, lai tie arī turpmāk nekonfliktētu, iekš MySQL ļoti ilgi neparādīsies enterprise līmeņa iespējas.

Particionēšana ir, bet ļoti jo ļoti ierobežota.

Storētās procedūras un funkcijas ir, bet ļoti jo ļoti ierobežotas savās iespējās. Ne tikai tīri lingvistiskā ziņā, bet arī paku jeb moduļu neesamības dēļ.

Labi, ir parādījies šeduleris, bet kāds?

Iespējas komunicēt ar ārpasauli (ieskaitot pašu host sistēmu) ir vairāk nekā ierobežotas (jā, jā, zinu – UDF; protams – sagribēji;).

Principā ir ļoti daudz iespējas, kuras daļēji vai pilnībā, bet dažbrīd pat daudz labākā līmenī, ir ieviestas otrās vietas ieguvējā – PostgreSQL. Taču, lai cik labs būtu postgre kā DBVS, tam nav ij ne tuvu tik daudz rīku un to neatbalsta ij ne tuvu tik daudz, cik vabrūt gribētos.

Nē, protams. MySQL ir ļoti labs. Es visur, kur vien iespējams, izmantoju ikurāt to un neko citu. It sevišķi, ja runā par to, kā tas ir attīstījies ceļā 3.x, 4.0, 4.1, 5.0, tagad – 5.1, bet rīt 5.4. Bet biznesa loģiku ielikt datubāzē, kas ir ļoti būtiski, tur pilnvērtīgi un komfortabli nevar. Un, kopš to ir nopircis Oracle, nekad arī nevarēs.

Kādu laiku es nesapratu MySQL izstrādātāju politiku. Tagad, ieliekot to visu Oracle kontestā, viss kļūst skaidrs. Vai arī man tā vismaz šķiet.

http://www.noulakaz.net/weblog/2007/03/18/a-regular-expression-to-check-for-prime-numbers/

Lielākajai daļai cilvēku ir kaut kas būtisks, ar ko nodarboties brīvajā laikā.

Teiksim, pētīt pieclatnieka zaļās krāsas zaļumu. Vai arī mēģināt iemācīties skaitīt alfabeta katru trešo burtu. No otras puses. Vai arī, piemēram, uzrakstīt regulāro izteiksmu, kura pārbauda to, vai skaitlis ir pirmskaitlis. Jā.

http://www.escapeintolife.com/showcase/brandon-shaeffers-movie-posters/

Brendona Šefera (?) versija par dažādu filmu plakātiem. Aizraujoši, lai neteiktu vairāk. Šai saitē ir tikai daļa. Vēl visuko var atrast viņa flikerī. Stilīgi un gaumīgi.

http://mosties.org/ieraksti/1277/

mosties.org ir viens no kvalitatīvākajiem, ja ne pats kvalitatīvākais blogveidīgais resurss mūsu valsts mazajā internetiņā. Jau astoņus gadus. Tā tik turēt!

Pēdējo .. emm .. desmit? … gadu laikā neesmu noskatījies teju vai nevienu cienīgu filmu. Esmu kļuvis par tādu kā prastu specefektu vai laba smiekla patērētāju. Varbūt ir laiks to mainīt? Teiksim, iziet cauri visiem Sundance uzvarētājiem? Tiesa, baiso domājamo gabalu, mākslu vai filmu par cilvēku attiecībām, kurā tiek attēlotas cilvēku attiecības caur cilvēku attiecību prizmu es ne pārāk panesīšu. Rekomendācijas?

Iespējams, ka nemaz ij nevajag – palikt tai holivudas līmenī un miers :)

Pie mums Dželgavā šodien dāsni pasmidzināja lietutiņš. Pretēji citviet Latvijā piedzīvotajiem vējiem un lauztajiem kokiem mūsu rīcībā bija mazliet vairāk ūdens, nekā ierasts. Pēc pusstundas devos uz veikalu un peļķītes jau izzudušas.

Dažbrīd pārņem dusmas, jo nespēju atbildēt uz jautājumu – kad, nu kad tad beidzot? Katru reizi piesēžoties, kaut kas jau vairs nepatīk, kaut kas tiek atstāts kā ir, jo dizaineris no manis kā premjers iz Ulmaņa. Bet nekas – jau pusotrs gads pagājis pie šīs iterācijas. Var paturpināt vēl mazliet.

To, ka neesmu mākslinieks, pierāda vienkārša padarīšana. Ik reizi, piesēžoties izdarīt kaut ko globālu, viss beidzas ar mazu detaļu stumdīšanu, vai niecīgu fīčiņu fundamentālu implementēšanu.

Galu galā, divi dizaina solītāji mani principā ir uzmetuši un solījumus nepildījuši, tad nu pašam jāmaun kā māku :) Principā skumji, ka nav ne mazākās nojausmas par to – kā to sajūtu pārnest no sajūtas uz HTML.

Četrās dienās tiku galā ar abām pirmajām Lārsona triloģijas grāmatām. Pirmā grāmata attīstījās ļoti gausi un reālie notikumi ne pārāk ilgi pirms tās beigām. Otrā jau bija mērens brīnums, kurš, pretēji pirmajai grāmatai, šķit mazliet parāk action un dīvainību pārpilns. Bet kopumā patika. Kopējais lasīšanas ātrums – apmēram seši lati dienā. Spēcīgi :)

Karstums, savukārt, līdz šim man problēmas neradīja. Ja neskaita pagājušo nakti, kad gulēšana bija tik ellīgi saraustīta un summāri ne pārāk ilga. Papildus tam – dienas beigās var izmesties pliks, ielēkt automašīnā, aizvērt duravas, paķert kādu veņiku un uz paneļa uzmest garu. Nākas laicīgi iedarbināt mašīnu un gaidīt kādu brīdi, kamēr tā atdziest tik tālu, lai pirts efekts nebūtu tik štengrs. Lielākās nepatikšanas rada stūres un ātrumkloķa temperatūra :) Starp citu, fun fact – vakar deviņos bija par 0,3°C mazāk :)

Miega nespējas dēļ tika nopirkta Lārsona ekranizācija un noskatīta. Angliskais dublējums bija diezgan briesmīgs un, iespējams, nozaga diezgan labu daļu no filmas vērtības. Līdz pirmajai pusei šķita diezgan laba grāmatas ilustrācija, kura triloģiju nelasījušajiem varētu būt šādas tādas problēmas pilnvērtīgi izprast. Uz otru pusi filmas veidotājiem jau nācās diezgan daudz ko izslēgt no kopējā stāsta, ieskaitot dažas fundamentālas lietas, kuras filmai salika pavisam citus akcentus. Un, jāatzīst, Līzbetas Salanderes atainojums nebija tik kolorīts un detalizēts, kā būtu gribējies… No otras puses – pirmo grāmatu filmā iestūkāt pilnā apjomā, protams, ir diezgan nereāli. Tāpēc – ekranizācijai kopumā nebija ne vainas, ja ne mana un tās autoru dažādā izpratne par svarīgajām detaļām. Ar šausmām gaidu Holivudas iterāciju.

Politika līdz šim mani atstājusi vienaldzīgu un mierā. Visas dezinformācijas lapiņas tiek upurētas miermīlīgajam miskastes dievam. Plašsaziņas līdzekļi jau kādu laiku no manas ikdienas ir izslēgti, ieskaitot tās herņas, kuras sevi lepni dēvē par portāliem, jo tajos ziņas pamatā ir ar mani kretinējošiem atslēgas vārdiem no sērijas noslīkuši, apdeguši, avarējuši, partija X, apvienība Y, utt. Pat man, kuru nav viegli nokaitināt, tas viss sāk palikt pretīgi.

Darbā, savukārt, viss ir kārtībā. Esmu atguvis ritmu un iekšējo mieru, kā arī esmu beidzot nospraudis dažus dziļi personīgus mērķus.

Vakar kaut kur jau redzētā stilā tika rādīts sižets par to, kā mūsu valsts galvenais Valdis veic savu pirmo ierakstu tviterī (kas ir iemūžināts ari video). Diezin vai klātesošie bērni tika atlasīti pēc pazīmes vai-viņi-zin-kas-ir-tviteris. Tiesa, visi patiesie tviterētāji saausījās un viņam virtuāli klapēja pa plecu, sak’ – sen bija laiks, Valdi!

Vēlos atgādināt, ka par jebkādu komunikāciju uz āru atbild prezidenta kanceleja. Neticu, ka mūsu valsts reprezentatīvajai galvai ir vēlme un nepieciešamība savā brīvajā laikā, kura jau tā nav sevišķi daudz, bakstīties datorā vai telefonā, lai nodarbotos ar tviterošanu. Tas viss ir vienkāršs PR – ja jau visi tur ir, tad kāpēc ne mēs?

Prieka vēsts būtu, ja Zatlera kungs ietvītotu kaut ko ne pārāk oficiālu. Piemēram – Šodien tikos ar Medvedevu. Pēc tikšanās atklāju, ka man kājās ir dažādu krāsu zeķes. FAIL. Vai arī Šorīt Lilita piededzināja putru. Gribās ēst. Bet cik tas ir reāli?

Tviteris ir tikai kārtējais veids, kā izplatīt tās pašas ziņas, kuras var lasīt prezidenta kancelejas uzturētajā president.lv un pateikt kaut ko papildus. Plus – dabūt no ierobežota skaita virtuālās vides iemītnieku kādu atbildi. Bet to tāpat visu dara kanceleja, nevis pats Valdis Zatlers.

No otras puses, protams, viss ir saprotams. Lieliem cilvēkiem ir nepieciešams PR, un viņu PR nevar uzticēt viņiem pašiem vai nu laika vai zināšanu trūkuma dēļ. Par to jārūpējas profesionāļiem. Tam jau arī ir domāta Valsts kanceleja – palīdzēt mūsu visu priekšniekam tikt galā ar visu, kas saistīts ar viņa pienākumu veikšanu un būt par viņa un pārējo komunicēt gribošo starpnieku.

Tāpēc vēlreiz atgādināšu – lielās šiškas pašas nekad tviterī netusēs. Nav ne laika ne vajadzības. Jo sanāks kā Kalnietei – ne nu kādu tas interesēs ne arī viņam sanāks. Sociālie tīkli ir lai socializētos, bet, ja tu esi valsts priekšgalā, gribot negribot ir nepieciešams filtrs. Gan uz iekšu, gan uz āru.

Ja mani atmiņa neviļ, tad pirmā filma, kuru redzēju kinoteātrī bija Navigatora lidojums. Tolaik kopā ar klasi gājām uz Pionieri. Vēl Pionierī trīs reizes pēc kārtas tika iets uz Kaķu slazdu.

Pirmā filma, kuru redzēju videozālē tagadējās Vernisāžas telpās bija Ņinzjas kaujas laukā.

Savulaik nesaprotamā veidā tiku iekš k/t Maskava uz filmu Guļamistabas logs, kas bija strikti 18+. Lielā smagā erotika tur bija vina pati epizode, kur sieviete pa savas guļamistabas logu skatās uz kaut ko sliktu un viņai ir redzamas atkailinātas krūtis.

Vēl atmiņā iespiedies kinoteātra Daina videozāles apmeklējums un pirmā šausmene – Svešie. Laikam nebiju morāli gatavs, jo vēl aizvien riebj šis žanrs.

Un vēl atmiņā ir pirmo reizi sarkstot un bālējot bieži apmeklētā videonomā kautrīgi un ātri-ātri paņemts porņuks. Tad vēl uzradās kaut kur pa kaktiem sarunāts vīns. Atnākot mājās izrādījās, ka uzrāvāmies – porņuks ta tas ta bija, bet ar transvestītiem. Brrr… Filma iegūla plauktā uz atgriešanu gan jau ka smīkņājošajam nomas īpašniekam, tika ieslēgta Криста (neatminos – pirmā vai otrā) un programmēts beisikā. Damned… grūtā bērnība, ne?