laacz.lv

Senākais rakstošais blogs Latvijā *
ANNO MIM *
Teju 100% cilvēka rakstīts saturs *


Viņš jau neko nepareizu nepateica!

Šonakt | komentāru vēl nav

Pateica.

Eh. Es tomēr par politiku. Bet man ir tā sajūta, ka nupat ir īstais brīdis. Iet nekur netaisos — ne dirst, ne politikā. Bet blogs tukš nedrīkst stāvēt. Lai jau tad iet.

Krištopana tvīts
Krištopana tvīts

Valsts parāds tīri dolāru izteiksmē bija 21x mazāks, nekā tas bija pagājušogad. 42x mazāks par prognozēto 2029. gadā (Kulberga aģentūra pacentās). Bet šis skaitlis šādā formā ir bezjēdzīgs. Salīdzināt parāda apjomu var un vajag pret valsts iekšzemes kopproduktu. Un apskatīt iemeslus — kāpēc tas tāds ir. Piemēram, 2007. gada krīzes rezultātā mūsu parāds pieauga kosmiski, jo Latvijas brīnums saplīsa.

Par dzimstību ir vienkārši klaji meli. Savukārt, Krištopana laikā valstī dzīvoja tiešām 2.4 miljoni, bet tas bija mazākais skaitlis kopš neatkarības atgūšanas. Un pastāv neliela varbūtība, ka nedz dzimstība, nedz miljoni nebija gluži viņa nopelns. Bet varbūt bija? Varbūt arī 1999. gada traģiskā rallija autoavārija ar 8 bojā gājušajiem un 27 ievainoatjiem bija viņa vaina?

Tāpat taisnība nav arī par bezdeficīta budžetu. Ar visu privatizāciju tas beigu galā bija ar deficītu.

Iedomāsimies, ka esi dirsēju savienībā — Latvija pirmajā vietā. Jau kuro gadu grūd milzu naudu un tā īsti labi nesanāk tikt tanī valdībā. Un katru reizi apskati kļūdas, saproti kas strādā un kas ne, labo plānu, un mauc vēlreiz. Secinājums — viss šis komunikācijas veids, mutes brūķēšana un pārējās izdarības ir plānveida. Vismaz pēc metodiskajiem norādījumiem un aptuvena plāna ejošas.

Tad kāpēc viņi šito saka?

Ne jau tāpēc, lai tu viņus pieķertu melos, faktu izlaišanā, nesalīdzināmu lietu salīdzināšanā, utt. Nē, tu viņus neinteresē. Viņi pat ir priecīgi, ja tu uzvelcies. Tas pabaro algoritmu, tas biežāk parāda citiem šo saraksti un no tiem citiem lielākā daļa pat neiedziļināsies.

Jo viņš jau tehniski nemeloja, ne? Vismaz par parādu, ne? Viņš salīdzināja dolārus 2029. gadā ar dolāriem 2000. gadā. Un kurš aizdomāsies, ka dolārs 2000. gadā bija apmēram puse no dolāra 2025. gadā? Un ka IKP 2000. gadā bija apmēram 5.6 reizes mazāks kā šogad?

Viņus neinteresē elektorāts, kurš ir gatavs parēķināt līdzi, pameklēt datus. Tie, pa kuriem ar šo tiek smalki tēmēts, ir tie, kas izdzirdēs, saklausīs un reproducēs šos murgus tālāk.

Meli un puspatiesības izplatās straujāk nekā to labojumi. Cilvēki, kuriem ir ko teikt pret esošo valdību, izvēlās pavairot jebko, kas palīdz. Pat, ja tā ir klaja diršana. Šis ir asimetrisks karš — melus uzrakstīt prasa 5 sekundes. Melus apgāzt — 5 minūtes.

Un pat tad, ja cilvēki, kuri to ierauga savā fīdā, ātri aizskrollē tālāk, kaut kur aptuvenajā atmiņā paliek tie smieklīgie parādi un bezdeficīta budžeti.

Emocionālā ietekme pārspēj faktus. Vienmēr tā ir bijis un vienmēr būs. Šis nav par pārliecināšanu. Šis ir par manipulēšanu.

Ko darīt?

Grūti. Sākumā domāju, ka te nu neko — kā i', tā i'. Bet ja padomā — kā tad tas viss darbojas — ir skaidrs, ka daļa metožu jau tās pašas. Aiz krievu pielūdzēju partijas metodiskajiem norādījumiem stāv milzīga mašīna un nopietna nauda.

Cilvēki ir viegli mērķi. Ar to jāsadzīvo. Viņi neignorēs kaut ko, kas viņus aizskar. Mācīt nereaģēt ir veltīgi. Tad varbūt varam mācīt reaģēt jēgpilni?

Uz Viļa tvītu var mierīgi atbildēt ar IKP grafiku un tekstu, ka pēc viņa aiziešanas viss strauji kļuva labāk.

Kāds pat varētu teikt, ka kopš Vilis Krištopans ir aizgājis, mums ir straujāk kļuvis labāk :) IKP grafiks. (Mans tvīts)
Kāds pat varētu teikt, ka kopš Vilis Krištopans ir aizgājis, mums ir straujāk kļuvis labāk :) IKP grafiks. (Mans tvīts)

Jābeidz sniegpārsliņoties. Galu galā, vārda un izteiksmes brīvība attiecas ne tikai uz viņiem. Kamēr vienu elektorāts neko vairāk par rupjībām un troļļu gājieniem nejēdz, tu takš jēdz, vai ne?

Esam asprātīgi (asprātīgāki par mani, lūdzu), ražojam memes, pārbaudām faktus un apgāžam melus. Svarīgākais — darām to ātri un izklaidējoties paši.

Bet savaldāmies. Viņi ir tie, kuriem jāmelo un jākropļo fakti. Mums tas nav vajadzīgs. Simetriska neticēšana mums nav nepieciešama.

Darot to visu pareizi, viss saies. Pat tad, ja mēs neuzvarēsim, vismaz būsim lieliski pavadījuši laiku.

PS Kādā brīdī mums nopietni jāparunā par to, kas notiks ar šo informāciju un tās uzticamību laikā, kurā dažādu apstākļu sakritības un šādas tādas mērķttiecīgas rīcības rezultātā neviens nevienam ar laiku vairs neticēs. Sākt izdomāt faktus pašiem neticības elles atnākšanu tikai paātrinās.