laacz.lvlaacz.lv

Senākais rakstošais blogs Latvijā *
ANNO MIM *
Teju 100% cilvēka rakstīts saturs *


Tie jaunie jau nejēdz programmēt

Vakar vakarā | 9 komentāri

Kaut kā neliek man mieru tā visa AI padarīšana. Nekur no tās nedēties, bet nav vēl īsti skaidrs, kurp tas viss ved. Skaidrs, ka daudzi, kuri nejēdz izstrādāt, ir tikuši pie iespējas radīt produktu. Bet dīvaini būtu to saukt par pasaules galu, jo cilvēks ir pielāgoties spējīgs jebkam.

Kad parādījās COBOL un FORTRAN, visi īstie asembleristi teica, ka nu viss — mēs esam vienīgie, kas jēdz programmēt. Parādījās Pascal, tieši to pašu teica tie paši COBOL un FORTRAN izstrādātāji. Kad parādījās Java ar savu garbage collection, patiesie C un C++ rakstītāji teica: «Ko vēl ne?! Kurš lohs pats atmiņu nepārvalda? Tie jaunie takš nejēgas!»

Kubernetes, kurš nogalināja īsto adminu. ORM nogalināja SQL prasmes. Stack Overflow nogalināja nepieciešamību pašam rakt.

Kalkulatori likvidēja cilvēku spēju nodarboties ar aritmētiku galvā. Pareizrakstības pārbaudes rīki nogalināja rakstniekus.

Tādi brīži ir bijuši viens pēc otra.

  1. Uzrodas jauna abstrakcija.
  2. Vecie eksperti paziņo, ka tas viss ir domāts tiem, kas nejēdz īsto drēbi.
  3. Abstrakcijas rezultātā būtiski pieaug to skaits, kas var kaut ko uzbūvēt.
  4. Vidējā rezultāta kvalitāte dramatiski krītās.
  5. Labākā rezultāta kvalitāte aug, jo talantam vairs nav jārok bedre ar lāpstu.
  6. Vecie eksperti atrod savas nišas, kurās palikt vai arī adaptējas.
  7. Pasaule gaida nākamo abstrakciju.

Asembleris nekur nepazuda, COBOL arī, C/C++ turpina rakstīt un veiktspējas optimizācija ir daudz kur kritiska. Nišas ir īstas, tās ir svarīgas, bet daudz mazākas nekā gribētos. Tici man, vecais sisadmins no deviņdesmitajiem arī vēl ir dzīvs un dara to, ko prot vislabāk.

Ar visiem tiem LLMiem mēs esam kaut kur divniekā vai trijniekā. Četrinieks arī jau notiek. Manuprāt, tas vēl ir tikai sākums.

Esmu no tiem, kas meklē to, kas piektajā punktā. Patlaban mana tēze ir tā, ka rīki nenogalina saprašanu. Rīki nogalina roku darbu. Nepieciešamība saprast nekur nepazūd. Un tā ir vērtība, bez kuras nekas nenotiks. Tā paliks. Tas, ka ir masu histērija, automātiski nepadara saprašanas trūkumu par iespējamu. Bet tā tēze ir tikai patlaban. Rīt būs jauna.

Interesanti. Pirms gada, kad vēl nekādi izstrādes aģenti nebija pat padomā, jau par šo rakstīju. Biju nedaudz optimistiskāks, bet būtisku konfliktu nav.