Esmu ilggadējs androīda lietotājs un uzskatu, ka tam ir tikai viena fundamentāla problēma — resursu rijība. Normāla izmēra tālrunis manās rokās akumulatoru «izrij» nepilnas dienas laikā, bet, ja ir vēlme izvilkt vairāk — jāskatās uz lielajiem monstriem, kuriem es neesmu gatavs. Te nu man radās iespēja tikt pie iPhone 6, nepārdodot nieri. To tad nolēmu garām nelaist.

Uh, bet par androīda jauno versiju (Lollipop — ar vienu o) gan ir prieks. Tuvākajās dienās būs pieejamas lejupielādei oficiālās «rūpnīcas» versijas Nexus ierīcēm (tiem, kas zin, ko dara). Es ņemšu to, jo kādu laiku jau vēlos telefonu norūtot (saimniecībā noderēs). Tuvākajās nedēļās lielākā daļa Gūgles ierīču šo versiju saņems «pa gaisu», sākot ar piekto neksusu.

Ja runa ir par aplikācijām, tad uz sava androīda podkāstiem lietoju Pocket Casts, bet audiogrāmatas tad, kad nelietoju Audible, klausos ar Smart AudioBook Reader.

Kā jau ierasts ar tiem lielajiem ražotājiem, iekārta lieliski atbalsta DLNA un satur vēl veselu gūzmu ar pašam ražotājam vien zināmām abreviatūrām, savietojamībām un nevajadzībām. Lai arī dažiem varētu nepatikt Sony piegājiens Android modifikācijai, man pretenziju nebija. Salīdzinot ar pārējiem, viņi to androīdu ir paplūkājuši relatīvi maz. Vienīgie nopietnie iebildumi pret tur esošo androīdu ir divi. Pirmais — tas jau tagad ir vecs. Tiesa, Sony galvas nepacēluši strādājot pie 4.4. Otrs — šinī ierīcē vairāk iederētos planšetēm paredzētā Android versija. Ekrāns ir tik liels, ka lielākoties to neizmanto pilnvērtīgi. Vai arī androīdam jāsāk domāt par trešo — fabletēm domātu modifikāciju?

Tiesa, nevar noliegt, ka pastāv varbūtība (kuru aprēķināt ļaušu jums), ka tieši izstrādātāji atradīs lielisku, iepriekš nevienam prātā neienākušu pielietojumu šim aparātam uz rokas. Taču pēdējā gada (vai pāris) atstātie iespaidi ir, ka visi lielie ražotāji ir mīņājušies pie skatuves ar ideju par viedrokaspulksteni, bet neviens tā arī labu laiku nesaņēmās būt pirmais. Tā kā ideja ir skaidra, tā kā visi baisi runā par to, tā kā mēs varam uztaisīt, bet tā kā nedomājam, ka aizies. Rezultātā viņi radīja mazu ekrāniņu, kuru uzlikt uz rokas un viss. Atgādina šo sevišķu popularitāti neiekarojušo Lunatik projektu (ievērtējiet, cik atbilstošs ir nosaukums), kurš gan Kickstarter kampaņā nepieciešamo kāpostu savāca. Tik ipoda vietā ir kaut kas uz androīda bāzes.

Ar visu to, šķiet, esmu atradis sev nākamo telefonu. Piecus simtus latu man ir mazliet žēl, kā arī ir apnikuši gigantisko izmēru aparāti. Mazliet gan biedē tas, ka jādzīvo iepakaļus androīda versiju ziņā, jo ražotāji saviem telefoniem nav tik naski uz jaunāko relīžu pielaikošanu. Bet tas ir raksturīgi jebkuram telefonam, kuru nekūrā pati gūgle. No otras puses — HTC legāli piedāvā atslēgt telefona būtlōderi un likt tam virsū pašu kreisāko vellu, kuru vari atrast. Praksē gan pagaidīšu septembra jaunumus no Apple, lai mierīgu sirdi paņemtu šī raksta galveno varoni.

Jauns androīds pagaidām nebūs, jauns Nexus pagaidām nebūs, Google Plus ir kļuvis lieliskāks, tur tagad automātiski var uzlabot foto (tas ir jāredz), androīdam izstrādāt ir kļuvis lieliskāk, varēsi runāt ar savu Google Chrome, amerikānis var citam amerikānim nosūtīt naudu kā.. epasta pielikumu (yep), gūgle palaidusi Google Music

Vēlāk parādīsies arī iOS, Androīda un OS X versijas. Tās būs daudz labākas par to, kas jau tagad tiek piedāvāts. It sevišķi tas attiecas uz OS X iebūvēto mēmā taustiņa atbalstu.

Paņemot rokā, pirmais kas iekrīt acīs, ir tā šokējoši augstā kvalitāte. Kā jau minēju — neierasta lieta androīda pasaulē. Ja nebūtu HTC uzraksta, varētu domāt, ka pie androīdu ražošanas ir ķēries Apple :>

Plus, kas ir ļoti būtisks moments, ražotājiem nav iespējas atšķirties. Androīdam katram no tiem ir sava saskarnes versija. Te viss ir vienāds. Dzelziski arī progress ir apstājies, jo visiem jau viss ir. Tāds kā sociālisms. Visas ierīces ir ātras, neviena nebremzē, izskatās vienādi, darbojas vienādi — ko darīt?

Ļoti ceru, ka Androīda gļukus salabos. Lai arī mēs jau visi zinām, cik vienkārši un pieejami ir atjauninājumi to reģionālās plānošanas dēļ, kā arī cik aktīvi lietotāji atjaunina (lasīt ar ironiju).

Es pats ikdienā lietoju divus telefonus (spiesta lieta, don't ask) — savu veco un labo iPhone 4 un nu jau kādas dažas nedēļas par veco padarīto Samsung Galaxy Nexus 3 (iepriekšējais gūgles androīda etalontelefons). Ar abiem diviem esmu apmierināts un drošs, ka varu ieteikt jebkuram. Ja par iPhone viss ir skaidrs, tad no androīdiem es varu rekomendēt tieši Nexus. Diemžēl, kā zināms, jaunais Nexus Latvijā pagaidām netiek plānots, bet tiklīdz tas parādīsies, teciet vien pakaļ. No pārējiem Samsung, LG un HTC tas atšķiras tikai ar to, ka satur tīru un, ja tā drīkst izteikties, nevainīgu Android. Man patīk. Vai, aizrunājos. Piedodiet.

Nevajag man te klārēt, ka, redz, ir labākas planšetes. Ja nav, tad būs. Ne jau planšetē pašā slēpjas tās veiksmes atslēga. Kā to ir pierādījis Apple, un tagad apstiprina Amazon, — ierīcei ir būtiska pievienotā vērtība. No vienas puses tev ir ierīce, kas ir lēta, kurā jau ir pilns ar saturu — spied tik pogas, maksā tik smieklīgas naudas, un lieto. No otras… ai, ko nu tur. Pārējās androīda planšetes šodien palika pelēkas un neinteresantas.

Androīdam ir. iPhonei ir. Nokijai ir.

Vēlējos šī raksta ietvaros pieņemt, ka visi zin e-ink tehnoloģijas priekšrocības un netraucēs ar saviem komentāriem no sērijas “a es lasu savā androīdaifounokijā un esmu laimīgs”, taču patiesība izrādījās skarbāka. Izrādās, ka daudzi nezin starpību starp LCD ekrānu (kāds ir tavam laptopam, iPadam vai telefonam) un elektronisko papīru.

Nobeigumā vēlētos tomēr atļauties mazliet «minēt», ka lielum lielākā daļa mobilā interneta lietotāju ir neiphone un pat neandroīda lietotāji. Tie ir cilvēki ar parastām lētā gala nokijām, samsungiem un eldžī. Viņi lieto GPRS uzmanīgi, jo tas maksā naudu. Viņi ir picky un ielēks tai laivā, kas pirmā piedāvās labu servisu — rūpēsies par saviem lietotājiem, netieši samazinot viņu tēriņus vai piedēvās ērtu leitošanu (jā, neaizmirstiet par saturu:).

Interesants risinājums tam, kā jebkuru Android iekārtu ar parasto SIM slotu ir iespējams pārvērst par dual sim telefonu ar divām microSIM kartiņām un vienkāršu adapterīti. Protams, nepieciešama arīdzan Androīda programmiņa, kas ļauj to visu pa smuko lietot. Līdzīgs risinājums ir pieejams arī iPhone.

Līdz ar ko, Androīdam ir viens būtisks papildus trumpis, kas vienlaicīgi ir arī potenciāls mīnuss — tā ir izstrādātājiem pilnībā atvērta platforma. Pagaidām neņemos prognozēt, kurš variants lietotājam sniegs vislielāko pievienoto vērtību — Androīda pieeja, kad visi, kam vien nav slinkums, va kaut ko taisīt, vai arī Apple metode — izstrādātāji maksā par iespēju izstrādāt, testēt un, galu galā, arī pelnīt ar savu darbu.